Zivju kotlestes ar kartupeļiem un salātiemAttēla autors: Johannes Hoimoja

Igauņu tradicionālie ēdieni

Mūsu reģiona kulinārais ceļš Baltijā ir līdzīgs, tomēr iecienītākās garšas mēdz atšķirties vai pārsteigt. Iepazīsties ar igauņu ēdienu kultūru tuvāk.

Igauņu kulinārā vēsture ir cieši saistīta ar gadalaikiem.

Katrā gadalaikā ēdienkarte mainījusies, atkarībā no pieejamajām izejvielām. 

Piemēram, līdz pavasarim gaļas parasti vairs nebija, bet govis sāka ražot pienu, tāpēc piena produkti šajā periodā bija goda vietā. Vasarā ražu sāka dot dārzs. Tāpat ogu un sēņu lasīšana joprojām vasarā un rudenī ir nacionāls laika pavadīšanas veids. Rudenī kāva lopus un gāja medībās, kā arī vāca ražu no laukiem. Lai to visu uzglabātu ilgāk tika sālīts, kūpināts, skābēts, vēlāk marinēts, ko mēdz darīt joprojām. Arī mūsdienu Ziemassvētku galds neiztiek bez štovētiem kāpostiem, marinētiem ķirbjiem un brūkleņu ievārījuma pie asinsdesas. 

Zupas tiek ēstas visu gadu, mainās tikai sastāvs

Pirmo pavasaru zaļumu zupa ir joprojām populāra, tur ar kūpinātu gaļu tiek vārītas gan pirmās nātres, gan gārsa, gan skābenes. Vēlāk zupās tiek izmantotas dārza veltes - bietes, pupiņas, dārzeņi, rudenī pāriet uz tumīgākām zupām - ar skābiem kāpostiem un grūbām.

Taču viena no populārākajām visu gadu ir sēņu zupa, jo meža velšu lasīšana ir daļa kultūras!

Ziemā un pavasarī ēdienkartē iespējams izmantot saldētas sēnes. Katra saomniece sagatavo savus krājumus, karsējot sēnes pannā, līdz šķidrums iztvaiko, un pievieno sviestu. Kad sēnes nedaudz apceptas, tās atdzesē, saliek kastītēs un liek saldētavā.

Recepte gardai meža sēņu zupai

Sastāvdaļas:
1/2 tase miežu putraimu
1-2 sīpoli
200 g – 400 g sēņu
4-5 kartupeļi
eļļa
sāls, pipari, dilles
Pagatavošana:
Gatavojiet putraimus, kamēr tie ir mīksti.
Uzkarsē nedaudz eļļas, pievieno sagrieztu sīpolu, sēnes. Cep, kamēr sīpols ir pusgatavs.
Pievieno zupai kartupeļu gabaliņus, putraimus un sīpolu.
Cep, kamēr kartupeļi ir mīksti. 
Pasniedz ar skābo krējumu un, pievienojiet daudz diļļu (protams)! 

Neviena zupa nav iedomājama bez kārtīgas rupjmaizes šķēles..

Ķilavmaizīte - recepte lieliskiem svētkiem

Neskatoties uz savu nepievilcīgo izskatu un spēcīgo aromātu, ķilavmaizīte ir pārsteidzoši garšīga. Bieži to pasniedz ar vārītu olu, dažreiz zivs un ola tiek sajauktas kopā. Igauņi uztver ķilavmaizes nopietni, pasniedzot tās visos īpašos gadījumos, sākot no kāzām un bērēm līdz valsts svētku galdam, kur šī klasiskā maizīte, ir obligāta. 

Ķilavmaizītes saknes meklējamas tieši šeit – Baltijas jūra ir pilna ar brētliņām, no kurām tiek gatavotas ķilavas! Bieži vien ķilavmaizes piedāvā gan kafejnīcas, gan to var atrast arī vietējo restorānu ēdienkartēs. 

Ķilavu maizīte ir viens no svētku galda elementiem

Attēla autors: Caroly Rohela, Visit Pärnu

Mulgipuder jeb mulgi putra – kartupeļu un putraimu biezputra

Latvijā līdzīga recepte ir Kurzemē pazīstamajai bukstiņputrai.

Sātīgā mulgi putra ir tradicionāls ēdiens no Igaunijas pierobežas - Mulgimā. Agrāk to pasniedza tikai svarīgos svētkos, bet mūsdienās tas vairs nav saistīts ar konkrētiem svētkiem un to bieži var nogaršot dažādos Igaunijas restorānos. Tas ir arī viens no nedaudzajiem igauņu ēdieniem, kas nav adaptēts no citām virtuvēm. Viena no gardākajām iespējām ir to nogaršot Igaunijas Brīvdabas muzeja Kolu krogū, vai pašā Mulgimā. 

Kopš 2024.gada Mulgi putras gatavošanas un ēšanas kultūra ir ierakstīta UNESCO cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā

Mulgi putra un deserts no pārtikas treilera

Attēla autors: @diand2, Visit Viljandi

Deserti visām gaumēm

Igauņu desertu klāstā ietilpst daudz kūku, konditorejas izstrādājumu, plātsmaižu un pīrāgu, kas gatavoti ar augļiem, ievārījumu un biezpienu. Desertos tiek izmantotas auzu pārslas, mannā un kamas milti, kā arī dažādi krēmi. 

Turklāt Igaunijā ir sava šokolādes gatavošanas tradīcija, kas aizsākās 18. gadsimtā, pamatojoties uz marcipānu. Kopš tā laika igauņu Kalev šokolādei ir sava unikāla tradīcija, un tajā ir iekļautas dažādas variācijas, kuras ārpus Igaunijas nevar atrast.

Igaunijā sev kaut ko atradīs katrs kārumnieks, bet tas, ko citur neatradīsiet ir saldumi ar kamu.

Kama ir dažādu miltu maisījums, parasti miežu, rudzu, auzu un zirņu. Kama radās izmantojot dažādo graudu pārpalikumus, kuri tika sajaukti kopā miltos. Tā nebojājas un dažu sekunžu laikā to iespējams pārvērst desertā, vai pievienot, kā piedevu. 

Tradicionālais veids, kā ēst kamu, ir ar rūgušpienu (sūkalām) vai kefīru. Igauņu pavāri ir sākuši iekļaut kamu visdažādākajos desertos, piemēram, attēlā redzamajā saldajā, kas gatavots ar dzērveņu želeju un putukrējumu.

Kamas deserts ar dzērveņu mērci

Attēla autors: Johannes Hoimoja

Autentiskas igauņu garšas un vakariņu galda pamatelementi

Izejvielu izcelsme ir svarīga igauņu virtuves daļa

Jo vietējāks produkts, jo labāk. Šī ir viena no modernās igauņu virtuves iezīmēm, lai gan tā izriet no vienkāršas nepieciešamības. Agrāk igauņi dzīvoja no tā, ko paši varēja izaudzēt vai ievākt dabā. Šī pašppietiekamība pastāvēja ilgāk nekā citās Eiropas valstīs, jo Padomju Savienības slēgtās robežas ierobežoja to, ko varēja ievest no citām valstīm.

Kartupeļi, cūkgaļa, piena produkti un zivis

Līdzās maizei citi igauņu pamatprodukti ir kartupeļi un cūkgaļa. Uz igauņu galda atradīsi diezgan daudz piena produktu, piemēram, skābo krējumu, sviestu, sieru, kefīru, pienu un jogurtu. Tā kā Igaunijā ir plaša piekraste un simtiem iekšzemes ūdenstilpņu, tiek ēstas daudz zivis, gan svaigā, gan kūpinātā veidā. Kūpinātas zivis, kā arī siļķe, zandarts un līdaka ir iecienītākie ēdieni restorānos, kas piedāvā tradicionālos igauņu ēdienus.

Reģionālās garšu īpatnības

Igaunijas vēsture ir atstājusi dažādas pēdas tās reģionu garšās, turklāt katru gadu kāds no apriņķiem nes īpašo "Igaunijas garšas" titulu!

Ar aptuveni 3800 km garu piekrasti Igaunija piedāvā daudzas iespējas ieturēt maltīti jūras krastā. Papildus zivīm Ziemeļigaunijas un salu virtuvē tradicionāli tiek apvienoti kartupeļi, mieži un siltumnīcās audzēti produkti. Savu nospiedumu Rietumigaunijā atstājuši arī tā saucamie Piekrastes zviedri.

Tāpat zivju ēdieni ir cieņā Peipusa piekrastē, kurā katru vasaru 175 km garumā norisinās mājas kafejnīcas, kurās sajaukušās gan Vecticībnieku sīpolu audzēšanas paražas un slāviem raksturīgās pankūkas, gan igauņu kartupeļu un zivju ēdieni. 

Ne ar ko nesajaucams garšu piedzīvojums atrodams Setomā, dienvidaustrumigaunijas reģionā, kuras kultūru, un arī virtuvi ietekmējusi gan tuvumā esošā Latvija, gan fakts, ka teritorija ilgu laiku atradās Pečoru klostera pakļautībā, un ēdienkarti ietekmēja gan pareizticība, gan lauku dzīve.

Mājās cepts sīpolu pīrāgs Patvāru mājā pie Peipusa ezera

Attēla autors: Hans Markus Antson

Attēla autors: Rivo Veber

Igauņu dzērienu kultūra

Dzērienu izvēle un kultūra mainās līdz ar ēdienu, pie kā tos servējam. 

Senos laikos katrā lauku sētā tika darīts alus, lai būtu, ko pasniegt svētkos. Mūsdienās Igaunija ir kļuvusi par amatalus karsto punktu. Tā rezultātā igauņu amatalu var atrast gandrīz visur valstī, un noteikti atradīsi kaut ko atbilstošu savai gaumei. Līdzās alum varat nobaudīt arī medalu vai kvasu, un citus bezalkoholiskos, atspirdzinošos dzērienus. 

Līdztekus stiprajiem dzērieniem Igaunijai ir senas ogu un augļu vīna darīšanas tradīcijas. Vispopulārākie ir upeņu, ābolu, rabarberu un cidoniju vīni, taču mūsdienās Igaunijā ir arī vīnogu audzētavas, kas ražo vīnu un piedāvā degustācijas. Vislabāk iepazīties ar vietējo vīnu var dodoties "vīna ceļā". Turklāt pēdējos desmit gados izveidojušās dažas lieliskas sidra darītavas.

Ekskluzīvs garšu ceļojums par saprātīgu samaksu

2022. gadā Igaunija kļuva par pirmo Baltijas valsti, kas uzņēma MICHELIN ceļveža inspektorus. Tiem, kam patīk lutināt savas garšas kārpiņas, Igaunija noteikti ir īstais galamērķis. Igaunijas restorāni ir pilnībā pieņēmuši fusion virtuvi, tāpēc te var nobaudīt inovatīvu, modernu virtuvi un jaunas skandināviskas vēsmas.

Arī veģetāriešiem un vegāniem ir paveicies, jo Igaunijā ir daudz gan veģetāriešiem draudzīgu, gan tikai tiem paredzētu restorānu, kas zina, kā izcelt dārzeņu garšu. Tiem, kas vēlas kaut ko viduslaiku noskaņās, ir jādotas uz vietām, kur var nobaudīt senās receptes. 

NOA restorāna skats pāri līcim uz Tallinu

Attēla autors: Mariann Liimal

Uzzini vairāk par igauņu ēšanas kultūru