Piekrastes jeb Igaunijas zviedri
Līdz II Pasaules karam visa Igaunijas rietumu piekraste un liela daļa salu bija zviedru apdzīvota. Par to joprojām liecina vietvārdi.
Kas ir Piekrastes jeb Igaunijas zviedri?
Pirms Otrā pasaules kara, tāpat kā igauņu un vācu valoda, arī zviedru valoda tika runāta Igaunijas rietumu piekrastē un salās - tur dzīvoja tā saucamie piekrastes zviedri. Nav skaidrs, kad tieši zviedri ieradās Igaunijas piekrastes rajonos, taču ir zināms, ka viņi šeit apmetušies jau pirms vairāk nekā 700 gadiem.
Galvenās piekrastes zviedru apmetnes bija Roņu un Vormsi salas, Pakri salas, Noarootsi pussala, Osmussāre un Hāpsalas apkārtnē. Paši piekrastes zviedri savu apdzīvotot reģionu sauca par Aiboland.
Hāpsalas pilsētas likumos zviedru kopiena ir pieminēta jau 1294. gadā.
Jaunākā teorija liecina, ka viņi varētu būt imigrējuši no Ēlandes, Zviedrijas otrās lielākās salas, uz Vormsi 13. gs. sākumā.
Viena lieta ir droša: zviedru ierašanās Igaunijas piekrastē un salās tika organizēta ar augstu amatpersonu starpniecību, un viņi dzīvoja saskaņā ar "Zviedru likumu." Tas nozīmēja, ka zviedri bija brīvi cilvēki, un viņiem bija vairāk tiesību, nekā igauņiem, kuri joprojām dzīvoja kā dzimtcilvēki.
Piekrastes zviedru tautas tērpi skaidri atšķīrās no igauņu tautas tērpiem ar to melnajiem, plisētajiem svārkiem. Roņu un Vormsi sievietes tautas tērpus valkāja ikdienā pat 1930. gados.
Kad Padomju Savienība ieveda savus militāros spēkus Igaunijā, lielākā daļa zviedru valodā runājošo aizbēga uz Zviedriju, un tagad šeit dzīvo tikai apmēram 1 000 piekrastes zviedru.
Piekrastes zviedru kopienas Igaunijas rietumos
Hāpsala
Hāpsala ir saukta par piekrastes zviedru galvaspilsētu, jo galvenās piekrastes zviedru apmetnes atradās ap to.
Hāpsalu ar Zviedriju saista arī fakts, ka Ilona Viklande, kas kļuva pazīstama kā Astrīdas Lindgrēnas grāmatu ilustratore, savu bērnību pavadījusi šeit. Tāpēc šeit atrodas brīnišķīgā Ilonas Brīnumzeme, kas aizvedīs A. Lidgrēnas tēlu pasaulē!
Lai iegūtu pārskatu par piekrastes zviedru dzīvi un vēsturi, dodies uz Piekrastes jeb Igaunijas zviedru muzeju. Viens no muzeja dārgumiem ir 20 m garš pludmales paklājs, kurš izsūts par godu Zviedrijas karaļa vizītei 2002. gadā.
Avots: Rivo Veber
Noarootsi pussala
Noarootsi, kuru zviedriski sauc par Nuckö, kļuva par piekrastes zviedru centru 20. gadsimta sākumā, kad tur tika dibinātas visas svarīgākās igauņu zviedru organizācijas. 1920. - 1930. gados Noarootsi centrā, Pirksi muižā darbojās zviedru valodas Pirksi Tautas universitāte. Tajā, Igaunijā dzīvojošie zviedru jaunieši, varēja apgūt zināšanas par moderno lauksaimniecību un mājsaimniecību.
Savukārt, pretī Noarootsi baznīcai esošā mācītājmāja ir viena no vecākajām koka ēkām Igaunijā.
Avots: Silver Raidla
Avots: Priidu Saart
Piekrastes zviedri Igaunijas salās
Vormsi
Vormsi salā, kuru zviedriski sauc par Ormsö, acīs iekrīt īpatnējie krusti kapos. Tik daudz riņķa krustu (350) kā Vormsi kapos, nevar atrast nekur citur.
Starp 14.gs. celto Svētā Olafa baznīcu un Vormsi kapiem, atrodas viens no nedaudzajiem Igaunijas Neatkarības karā kritušo piemiņas memoriāliem, kas netika iznīcināts padomju okupācijas laikā, jo uzraksts uz tā ir zviedru valodā, ko iebrucēji nesaprata.
Jas vēlaties uzzināt vairāk par piekrastes zviedru dzīvi Vormsi salā, dodies uz vietējo lauku sētu - muzeju.
Osmussāres un Pakri salas
Zviedru valodā Osmussāri sauc Odensholm. Saskaņā ar leģendu, senais skandināvu dievs Odins tur atlidoja, lai nomirtu. 1939. gadā septiņām ģimenēm, kas dzīvoja Osmussārē, nācās atteikties no savas salas, jo tur tika plānotas padomju militārās bāzes. Tagad viņu pēcnācēji ir atjaunojuši salas kapelas drupas, lai vasarā varētu tur noturēt dievkalpojumus. Viens no salas apskates objektiem ir bāka.
Tāpat kā Osmussārē, arī Mazajā un Lielajā Pakri salā (zviedriski: Stora- och Lilla Rågö) gandrīz nekas vairs neliecina par piekrastes zviedru laikiem. Salas tika izmantotas kā treniņu poligons spridzekļu mērķēšanai padomju okupācijas laikā.
Avots: Rivo Veber
Roņu sala
Roņu sala jeb Runö atrodas pavisam tuvu Latvijai, un šobrīd pieder Igaunijai, tomēr vēsturiski tajā līdz pat II Pasaules karam, tāpat kā citās Igaunijas salās, dzīvojuši, tā sauktie, piekrastes zviedri. Tieši viņu kultūra visvairāk ietekmējusi salas dzīvi un arhitektūru. Tomēr šī ir vienīgā sala, uz kuru pretendējusi arī Latvija, bet kuru tā tomēr neieguva, jo pateicoties izdevīgam ekonomiskam darījumam, roņu salas iedzīvotāji 1919. gadā pievienojās lēmumam kļūt par Igaunijas teritoriju.
Neskatoties uz Ruhnu salas nelielo izmēru, tur, tieši blakus viena otrai, atrodas 2 baznīcas. 1643. gadā celtā Sv. Magdalēnas baznīca ir vecākā saglabājusies koka ēka un baznīca Igaunijā. Tomēr, kad tā kļuva par mazu Roņu salas iedzīvotājiem, 20. gs. sākumā, blakus tai tika uzcelta jaunā baznīca no akmens. Baznīcas pagalmā var atrast savdabīgus, tā sauktos jumta krustus, pēc kuriem pazinējs var pateikt, vai zem krusta ir apglabāta sieviete vai vīrietis.
Roņu salas muzejā var apskatīt, piemēram, roņu medību aprīkojumu, kas ir līdz astoņiem tūkstošiem gadu veci, kā arī roņu medību šauteni.
Avots: Roņu salas pagasts
Kur uzzināt vairāk par Piekrastes jeb Igaunijas zviedriem?
Piekrastes zviedru ēdienu kultūra
Piekrastes zviedri bija vienkārši zvejnieki, gani un zemnieki, cik vien akmeņainā zeme ļāva apstrādāt laukus. To, pārtiku, kuru izdevās iegūt, viņi pārdeva Stokholmas, Turku un Helsinku tirgos. Roņu salas iedzīvotāji bija pazīstami arī kā roņu mednieki.
Piekrastes zviedri gatavoja īpašu sieru. Pakri salā gatavoja pat aitas piena sieru, kas formu iegva no īpašas koka veidnes.
Daudzas receptes tikušas nodotas no paaudzes paaudzē, kas palīdzējis saglabāt vietējās tradicionālās garšas un gatavošanas metodes.
Avots: Ragne Värk
Izbaudi piekrastes zviedru maltīti!
Uzzini vairāk par Igaunijas kultūru, dabu un garšām!
Plānojot ceļojumu, izmanto interaktīvo karti
Last updated
04.08.2024