Airē cauri Somā piektā gadalaika plūdiem
UNESCO sarakstā iekļautās tradīcijas, spilgtā pavasara daba un ūdens visapkārt!
Aivars Rūkelis ir Somā Nacionālā parka neoficiālais vēstnieks.
Viņš apstājas, lai klausītos putnu dziesmas. Es paskatos augšup kailajos kokos, sasprindzinoties, lai atrastu skaņas avotu. Izņemot dzeni un tekošo upi aiz Saarisoo saimniecības, viss ir kluss.
Visas dienas garumā man bija auksti, pat ziemas apģērbā. Somā Atpūtas ciemata pirts bija silta un viesmīlīga. Man tas viss patika. Pirms gulētiešanas es izgāju ārā, lai paskatītos uz zvaigznēm bez mākoņiem. Es pamodos no tā, ka aiz mana loga kokā čivina viens putns. Sniga. Visa ainava bija balta. Es ietinos segā un pievienoju savam nākamās ziemas plānu sarakstam braukšanu ar skrejragavām Somā.
Attēla autors: Visit Estonia
Vai Somā piektais gadalaiks ir tavā vēlmju sarakstā?
Klusums. Nekustīgs ūdens. Kailie pelēkie krūmi un koku zari. Sēžu kanoe ar aukstām kājām un aukstiem vaigiem. Sausās tualetes un vienkāršs ēdiens. Somā Nacionālais parks piektajā gadalaikā nav paredzēts visiem. Tas padara to par neatkārtojamu pieredzi. Piektā gadalaika rosīgajā nedēļas nogalē Aivars un viņa biznesa partneris Aļģis Martso parkā uzņem ap 300 apmeklētāju. Lai gan vairāki citi vietējie arī piedāvā ekskursijas un kanoe laivu nomu, iespējams tu palaidīsi garām īsto brīdi, ja nedosies tiklīdz sākas pali - nedēļas laikā kopš plūdu sākuma.
Lai piedzīvotu Somā piekto gadalaiku, jābūt elastīgam un jāvēlas ceļot, kā to nosaka ūdens. Lai gan plūdi notiek katru pavasari, nav iespējams uzzināt precīzus augstā ūdens līmeņa datumus vairāk nekā dažas dienas iepriekš. Tādi ir laika apstākļi. Pavasaris Somā ir auksts — vidējā maksimālā temperatūra martā ir 2°C, bet zemākā temperatūra ir -4°C. Var būt saulains, apmācies, lietains vai sniegots, iespējams, viss vienā dienā.
Esmu šeit kopā ar Aivaru Rūkelu, lai piedzīvotu fenomenu, ko dēvē par "piekto gadalaiku".
Pavasara atkušņa laikā četras upes, kas tek caur Somā Nacionālo parku, pārplūst pāri savām robežām un appludina apkārtējās pļavas un mežus, pārvēršot ainavu par sekliem ezeriem. Pali ir droša parādība marta beigās vai aprīļa sākumā, kas ir papildu sezona starp ziemu un pavasari - piektais gadalaiks.
Aivars ir nolēmis atstāt mūsu izbraucienu ar kanoe uz pēcpusdienu, cerot, ka pavasara saule sniegs nedaudz siltuma, kad mēs būsim uz ūdens. Tieši tur viņš jūtas vislabāk, lai gan viņa dienas bieži vien aizņem Zoom zvani un konferences. Viņš pārcēlās uz Somā 12 gadu vecumā, pirms vairāk nekā 40 gadiem, un viņa māte un māsa joprojām šeit dzīvo. Viņu māja - Saarisoo saimniecība - ir mūsu pirmā pietura. Kamēr mēs gaidām, kad saule uzspīdēs cauri mākoņiem, Aivars man piedāvā ekskursiju pa darbnīcu, kurā viņš būvē haabjas - tradicionālos igauņu vienkočus
Attēla autors: Ilze Salnaja-Värv
Piektās sezonas tradīciju uzturēšana
Kādreiz vienkoču būve visā Eiropā bija ierasta parādība, taču Igaunija ir viena no retajām vietām, kur šī prakse ir saglabājusies. Aivars Rūkelis ir viens no nedaudzajiem cilvēkiem Igaunijā, kam joprojām ir prasmes izgatavot šīs laivas.
Šī gadsimtiem senā tradīcija tika apdraudēta padomju okupācijas laikā. Somā un apkārtnes iedzīvotāji tika izsūtīti uz Sibīriju, un mazie zemes īpašnieki tika piespiesti nodarboties ar kolektīvo lauksaimniecību. Tomēr haabjas izdzīvoja, jo sezonālo plūdu dēļ kanoe bija nepieciešamas kā pārvietošanās līdzeklis.
Tomēr Somā iedzīvotāju skaits samazinājās. Modernās kanoe kļuva viegli pieejamas, un tas vēl vairāk veicināja šīs prakses izmiršanu. Pateicoties Aivara iniciatīvai, 2021. gadā haabjas būvēšana un izmantošana tika iekļauta UNESCO Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. Tā ir "dzīva" tradīcija, jo Aivars mācījās būvēt haabjas no laivu būves meistariem, tāpat kā viņi mācījās no meistariem pirms viņiem. Tagad viņš nodod šo tehniku jaunākajām paaudzēm un vada darbnīcas interesentiem.
Dzīvās tradīcijas laika gaitā mainās. Kad Aivars apguva amatu 90. gados, laivu būvētāji jau izmantoja mehāniskos instrumentus, lai izgrieztu masīvos koku stumbrus. Mūsdienās arī sievietes drīkst veidot laivas. Aivara māsa Juta Pertela ir izgatavojusi laivu, un viņa ir pirmā sieviete Igaunijā, kas to izdarījusi.
Tomēr viena procesa daļa arī šodien ir tāda pati kā pirms simts gadiem - laivas paplašināšana. Pēc koka mīkstināšanas ar karstumu un ūdeni, korpusā iestiprina kokus, pakāpeniski paplašinot atveri. Neraugoties uz Igaunijas, kā digitāli attīstītas valsts reputāciju, "tam nav nevienas lietotnes, neviena mākslīgā intelekta rīka," smaidot saka Aivars.
Airē piektajā gadalaikā un izbaudi nepieejamus dabas nostūrus
Izpēti Somā Nacionālo parku, dodoties pastaigā ar kājām ar gidu:
"Igaunijas Amazonē"
Kā prognozēts, uzspīd saule. Debesis ir koši zilas ar dažiem baltiem mākoņiem, kas palikuši no rīta. Pūš viegls vējš, un plūdu ūdeņi mirdz kā izplūduši spīdekļi. Es sēžu kanoe priekšgalā, Aivars - pakaļgalā, lai labāk vadītu mūs pa ūdeni.
Aivars applūdušo parku dēvē par Igaunijas Amazoni, lai gan šī atsauce ir drīzāk joks. Amazones baseins ir 150 reižu lielāks nekā visa Igaunija. Mēs airējam starp kokiem, kas parādās no ūdens. Tas patiešām izskatās eksotiski, kā nekas tāds, ko es nekad agrāk esmu redzējusi. Ūdens ir kā spogulis; viss, kas atrodas virs ūdenslīnijas, perfekti atspoguļojas ūdens virspusē. Saules plankumainie saules stari izgaismo koku stumbrus, jo saule atstarojas no ūdens un atlec atpakaļ uz kokiem.
Attēla autors: Joosep Jürisson
Ar kanoe caur piekto gadalaiku
Zari, krūmi, garas niedres un zāles peld no meža zemsedzes, skrāpējot kanoe dibenu. Ik pa laikam mēs uzskrienam uz peldošiem bērzu baļķiem. Airu airi ar maigu, ritmisku šļakstēšanu iegrimst ūdenī un izkāpj no tā. Es pagriežu galvu. Arī man kā divu mazu bērnu mātei tas skan eksotiski, kā kaut kas tāds, ko sen nebiju dzirdējusi. Klusums. Nav putnu dziesmu, lai gan Aivars saka, ka no rīta to ir vairāk. Nekādu odu džinkstēšanas. Nav vēja, kad plūstam starp kokiem. Tikai klusums.
Attēla autors: Jarek Jõepera
Ja esi gatavs doties izpētē pats, apmeklē šīs vietas:
Last updated
04.03.2026