Pārskats par Igaunijas vēsturi
Igaunijas un Latvijas vēsturē ir daudz līdzīgā, sākot no aizvēstures līdz neatkarības atjaunošanai. Atklāj to muzejos, muižās un pilsētās.
Igaunijas un Latvijas vēstures ir līdzīgas. Pieeja Baltijas jūrai vienmēr radījusi spriedzi.
Tas ir sens stāsts par iekarojumiem, sakāvēm un varonību.
Ko tu īsumā zini par Igauniju? Šajā rakstā uzzināsi, kur Igaunijā apmetušies pirmie cilvēki, kādi šeit bijuši vikingu laiki, kā Hanzas savienība ietekmējusi Igaunijas pilsētas, un, kas no senāss godības saglabājies Tallinā, un citur, un kāda ir Latvijas un Igaunijas kopīgā vēsture Livonijas un Krievijas impērijas kontekstā. Kādas pēdas aiz sevis atstājusi Igaunijas pirmā republikas un padomju savienībā, kā arī kad un kā tika svinēta neatkarība, un ko nozīmē dziesmotā revolūcija.
Senās apmetnes un ticība
Neilgi pēc ledus laikmeta beigām Eiropā, ap 9000. gadu p.m.ē., igauņu pirmie senči apmetās gar Baltijas jūras piekrasti.
Senākā apmetne atrodas Pulli, netālu no Pērnavas. Otra slavena Akmens laikmeta apmetne atrodas Kundā. Ja no skolas laikiem atceries Kundas-Narvas kultūru jeb ķemmes-bedrīšu kultūru, tad tieši šeit - Igaunijas ziemeļu krastā, tā aizsākusies.
Līdz 800. gadam mūsu ērā jau bija izveidojušies tradicionālie igauņu ciemi un ciemu sabiedrība. Daudzi no šiem senajiem ciemiem joprojām ir apdzīvoti.
Spilgtākais seno igauņu kultūras piemērs ir tautasdziesmu dziedāšanas tradīcija, kur katra rinda tiek atkārtota vairākas reizes ar variācijām.
Mūsdienās to joprojām var dzirdēt Setomā pierobežas reģionā Igaunijas dienvidaustrumos. Igauņiem ir viena no lielākajām tautasdziesmu kolekcijām pasaulē, kurā ir aptuveni 133 000 tautasdziesmu pieraksti.
Daba ir dziļi iesakņojusies igauņu tautas kultūrvēsturē, un veido tās grīgumu, kurā koki un zeme ir cieši saistīti ar cilvēku aktivitātēm. Meži vienmēr ir bijuši dzīvības avots, un tie tika uzskatīti par svētām vietām Igaunijas senajā pagānu reliģijā. Pat mūsdienās joprojām var atrast svētās birzis un vecus ozolus ar krāsainām lentēm, kas piesietas pie to zariem, kur cilvēki ir devušies pēc veiksmes.
Attēla autors: Renee Altrov
Aizvēstures pēdas Igaunijas teritorijā
Igaunija vikingu laikmetā
Salmes kuģi
Laikā no 700. līdz 750. gadam mūsu ērā divi kuģi no Centrālās Zviedrijas ieradās Sāmsalas jeb Sāremā dienvidrietumu krastā Igaunijā, kur apkalpe sadūrās ar vietējiem salu iedzīvotājiem — vismaz 42 jūrnieki gāja bojā. Izdzīvojušie apbedīja mirušos savos kuģos kopā ar ieročiem, dzīvniekiem un personīgajām mantām pēcnāves dzīvei, pēc tam apbēra laivas ar smiltīm. Laika gaitā šī vieta tika aizmirsta, līdz tā tika no jauna atklāta 2008. gadā komunālo darbu laikā.
Šie kuģi, kas pazīstami kā Salmes kuģi, ir par 50–100 gadiem senāki par oficiālo vikingu laikmeta sākumu, kas liecina, ka skandināvu karotāji Baltijas jūras reģionā bija aktīvi agrāk, nekā tika uzskatīts iepriekš. Kapi atspoguļo tipiskas vikingu apbedīšanas prakses un ietvēra augsta statusa priekšmetus. Lai gan nav skaidrs, vai misija bija sirojums vai diplomātisks ceļojums, šī vieta sniedz vērtīgu ieskatu agrīnajās Skandināvu jūrniecības paražās, un par to sīkāk var uzzināt Sāremā muzejā.
Igauņu Vikingi
No 800. līdz 1200. gadam mūsu ērā notika vikingu sirojumi ap Baltijas jūru. Līdz tam laikam Igaunijas lielākās salas Sāmsalas iedzīvotāji, tolaik pazīstami kā ēsieši, bija izveidojuši ievērojamu jūras spēku.
Visslavenākais tā laika notikums bija Norvēģijas karalienes Astrīdas un viņas dēla, topošā karaļa Olafa Trigvesona, nolaupīšana. 12. gadsimta sākumā viņi izlaupīja un iznīcināja Sigtūnu, toreizējo Zviedrijas galvaspilsētu. Pat mūsdienās Sāmsalā ir daudz vikingu laika dārgumu.
Atklāj vikingu laikus Igaunijā
Igaunija viduslaikos
Līdz 13. gadsimtam notika sadursmes starp krustnešiem un "pēdējiem pagāniem" pie Baltijas jūras, līdz beidzot izdevās tos pakļaut un turpmāk teritoriju, ko nosauca par Terra Mariana pārvaldīja Teitoņu ordeņa bruņinieki un dāņi. Šajā laikā vācieši pamazām kļuva par visa reģiona zemes īapšniekiem, no kuriem izveidojās muižniecības kārta, kas nākamos 700 gadus ieguva milzīgu ietekmi Baltijas jūras teritorijā. Teritorijas, kas pazīstamas kā Igaunija un Latvija, kļuva par viduslaiku Livoniju, kas bija iekļauta Svētās Romas impērijas vācu baznīcas valstīs.
Hanzas savienība
Tallinai, Igaunijas viduslaiku dārgakmenim, Dānijas karalis 1248. gadā piešķīra Lībekas pilsētas tiesības, saskaņā ar kurām šī un daudzas citas vietējās pilsētas tika pārvaldītas līdz 19. gadsimta beigām. Šajā laikā Igaunijas galvenās pilsētas Tallina, Tartu, Pērnava un Vīlande kļuva par oficiālām plaukstošās Hanzas savienības, tirgotāju ģilžu un tirgus pilsētu komerciālās un aizsardzības konfederācijas, loceklēm. Šīs pilsētas dominēja Baltijas jūras tirdzniecībā Ziemeļeiropā. Mūsdienās joprojām var pastaigāties pa Tallinas vecpilsētu un paskatīties augšup, lai redzētu kādreizējās sāls, tējas un miltu noliktavas, kas aprīkotas ar bēniņu durvīm un āķiem, kurus kādreiz izmantoja kravu pacelšanai.
Valsts plaukstošā viduslaiku ekonomika piesaistīja kaimiņvalstu uzmanību, kas vēlējās paplašināt savu ģeogrāfisko ietekmi, un līdz 19. gadsimtam Igauniju pārmaiņus pārvaldīja Dānijas, Zviedrijas un Polijas karaļi, kā arī Krievijas cars.
Šajā laikā (1632.gadā) Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs nodibināja arī Tartu Universitāti, kurai vēlāk bija svarīga loma Igaunijas nacionālajā atmodā, jo šeit tika nodibināta Igaunijas Studentu biedrība (EÕS), kurai 1884. gadā tika iesvētīts zilii-melni-baltais karogs, kas 1918. gadā kļuva par neatkarīgās Igaunijas Republikas oficiālo karogu, bet šobrīd oriģināls apskatāms Igaunijas Nacionālajā muzejā.
Attēla autors: Hans Markus Antson, Ruins of Vastseliina Episcopal Castle
Atklāj Igaunijas viduslaiku vēsturi
Piedzīvo vēsturi, dodoties interaktīvās tūrēs vai apmeklējot muzejus.
Karl Markus Antson
Ken MürkKrievijas impērijas periods: 18. un 19. gs.
Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) visā reģionā bija ārkārtīgi postošs. Tā rezultātā ne tikai tika nopostītas daudzas vēsturiskas celtnes, bet sāka plosīties arī ārkārtīgi baiss mēris, pēc kura mirusi bija vairāk kā puse visu Igaunijas teritorijas iedzīvotāju.
Ziemeļu karu, kurā cīnījās Zviedrijas karaliste un Krievijas impērija, uzvarēja krievi, savukārt zemes īpašnieki nu jau nemainīgi vairākus gadsimtus bija vācu muižniecība jeb, tā saucamie, baltvācieši. Pa viņu ietekmi joprojām liecina greznās muižu ēkas, kuru Igaunijas teritorijā ir vairāki simti. Lai gan laiki joprojām bija grūti, tomēr 18. un 19. gadsimtā mazpamazām arī Baltijā ieplūda citu Eiropas valstu idejas - apgaismība, zemnieku izglītošana, mazo tautu kultūras vākšana, dabas pētniecība. 1802. gadā tika atjaunota Tartu Universitāte, kura veicināja visa reģiona izglītības kvalitāti. 1816. gadā tika atcelta dzimtbūšana Igaunijas, bet 1819. gadā Vidzemes (jeb Livonijas) guberņās, kas bija pirmais solis uz zemnieku labklājību un augstāko izglītību, jo tie sāka no muižniekiem atpirkt savas saimniecības.
Smags pārbaudījums reģionam bija 1905.gada revolūcija, un drīz pēc tam sekojošais Pirmais pasaules karš, taču pateicoties ģeopolitiskajām norisēm, Igaunija beidzot kļuva brīva.
Neatkarīgās Igaunijas republikas deklarācija tika nolasīta Pērnavā 1918. gada 23.februārī, bet apstiprināta 24. februārī Tallinā, tāpēc šo dienu igauņi atzīmē, kā svarīgāko savā vēsturē!
Attēla autors: Peter Paxx
Muižas joprojām liecina par Igaunijas vēsturi no 13. līdz 19.gadsimtam
Laikmets, ko iezīmē kolektivizācija
Igaunijas pirmā neatkarība, tāpat kā Latvijai, ilga vien 22 gadus, no 1918. līdz 1940. gadam.
Otrā pasaules kara laikā kontrole pār Igauniju vairākkārt mainījās starp Padomju un nacistiskās Vācijas spēkiem. Pēc īslaicīgas nonākšanas nacistu okupācijā no 1941. līdz 1944. gadam Igauniju atkārtoti okupēja padomju vara. Abi okupanti pastrādāja zvērības: nacisti tūkstošiem cilvēku, lielākoties ebrejus, deportēja uz koncentrācijas nometnēm, savukārt padomju vara desmitiem tūkstošu igauņu nosūtīja uz Sibīriju. Lielākā daļa baltvāciešu un piekrastes zviedru minoritāte pameta valsti līdz 1944. gadam, kad padomju vara atkārtoti okupēja valsti.
Padomju režīms iedvesa baiļu gaisotni un pārvietoja uz Igauniju ievērojamu skaitu krieviski runājošo no citām padomju republikām. Krievu valoda kļuva par oficiālo valodu, un daudzi igauņu kultūras aspekti tika aizliegti. Cilvēkiem nebija pārvietošanās brīvības, un daudzi dzīvoja pastāvīgās bailēs no aresta vai deportācijas. Padomju laikā tika uzceltas arī visuresošās piecu līdz deviņu stāvu paneļu dzīvojamās ēkas, kas joprojām atrodas daudzās pilsētās un ciematos. Lauku ainavu un senos muižu kompleksus bieži vien pārvērta par kolhozu centriem, nerēķinoties ar to vēsturisko un kultūras vērtību. Tika celtas rūpnīcas un kultūras nami. Tehnikumi kļuva par novērtētām mācību iestādēm.
Attēla autors: Kaupo Kalda, Visit Tallinn
Nordic Experience
Hara sadam
Helle Susi
Jane Leppmets
Sillamäe muuseum
Nordic ExperienceIgaunijas republikas atdzimšana
Tomēr 20. gs. astoņdesmitajos gados pretestība sāka pieaugt. Parādījās nacionālas kustības, izplatījās protesti, un 1988. gadā sākās Dziesmotā revolūcija ar publiskām demonstrācijām, kurās igauņi dziedāja savas nacionālās dziesmas kā nprotestu pret iekārtu. Šī kustība kulminēja ar Suverenitātes deklarāciju.
1989. gada 23. augustā, spēcīgi demonstrējot vienotību, cilvēki visā Baltijā izveidoja Baltijas ceļu — cilvēku ķēdi, kas stiepās no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai. Tam par godu joprojām notiek dažādi pasākumi, piemēram, velobrauciens caur 3 Baltijas valstīm.
1991. gada 20. augustā Igaunija atkārtoti pasludināja savu neatkarību.
Šī diena tagad tiek atzīmēta kā Neatkarības atjaunošanas diena.
Plaukstoša, digitāla nākotne
Pēc atkopšanās no gadu desmitiem ilgas okupācijas un ekonomiskām grūtībām, Igaunija strauji mainījās un, pateicoties straujajai digitalizācijai, ieguva iesauku "Baltijas tīģeris" un vēlāk "Eiropas Silīcija ieleja". Tā pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā un ieviesa eiro 2011. gadā.
Ceļojot pa Igauniju, var redzēt, kā pagātne un tagadne pārklājas, un kā valsts ir saglabājusi savu mantojumu, vienlaikus attīstot aizrautību ar inovācijām.
Muzeji ir lieliska vieta, kuros apgūt vēsturi!
Last updated
25.07.2025