Meitenes tautastērpos skrienot pļavāAttēla autors: Leon Metsallik

Igaunijas tradicionālās kultūras reģioni

Igaunija nav tikai Tallina, Tartu vai purvi un meži – tās mantojums slēpjas arī nelielās kultūras kopienās dažādos Igaunijas reģionos.

Ilze Salnaja-Värv

gide visitestonia autore

Igaunija ir maza, bet kultūras ziņā daudzveidīga – katram reģionam ir sava seja un stāsti.

Unikālā, UNESCO kultūras mantojuma sarakstā iekļautā, Igaunijas pieredze ir apskates vērta - sākot no Tallinas vecpilsētas līdz Kihnu salai un setu dziesmām..

Ja, ceļojot pa Igauniju, vēlies piedzīvot ko vairāk par tipisku pilsētas apskati, ir vērts atklāt vietas, kur tradīcijas joprojām ir ikdienas dzīves sastāvdaļa.

Salu ikdienu kontinentālā dzīve vienmēr sasniegusi ar novēlošanos, tādējādi saglabājot vairāk autentiskā - izvēlies jebkuru - Sāremā, Hījumā, Muhu vai kādu no mazajām salām un sajūti atšķirību dzīves ritmā.

Savukārt, Setomā joprojām var dzirdēt setu leelo jeb burdona dziedājumu, Mulgimā var nobaudīt autentisku Mulgi putru un redzēt slavenos Mulgi vīriešu svārkus.  Senajā Veru apriņķī jeb Vana-Vorumā var apmeklēt dūmu pirti ar senām tradīcijām. Austrumos, pie Peipusa ezera, dzīvo vecticībnieki, kuru kultūra un vēsture ir unikāla. Savukārt ziemeļrietumu krastā un salās piekrastes zviedri gaida, lai iepazīstinātu ar sevi.

Attēla autors: Felix Hau

Salas - šeit laiks rit citā ritmā

Igaunijā ir 2317 salas, no kurām 318 ir lielākas par 1 ha. Daļa no tām atrodas Igaunijas Rietumos, bet daļa Ziemeļos.

Viens no īpašākajiem piedzīvojumiem noteikti būs Kihnu un Manijas salu apmeklējums. Tā ir neaizmirstama dzīvā UNESCO tradīcīju piedzīvošana. Turp var nokļūt ar prāmi no Munalaidu ostas.

Taču arī trīs lielākās Igaunijas salas - Muhu, Sāremā un Hījumā neatstās tevi vienaldzīgu, jo unikālā Kāli krāterā, Kuresāres pils - cietokšņa, kā arī Koguvas ciemata un bāku apskate būs lielisks piedzīvojums, kas ļaus savienot kultūras un dabas izzināšanu! Ziemeļrietumu salās tevi pārsteigs Piekrastes zviedru kultūra, bet ziemeļos salu neskartā, skarbā daba

Ieplāno salu, tai skaitā mazo, izpētei vairākas dienas!

Mazās salas, tai skaitā Roņu salu, un to piekrasti Igaunijas Rietumos un Ziemeļrietumos izsenis apdzīvojuši tā sauktie piekrastes jeb Igaunijas zviedri, kas 1944. gadā lielākoties emigrēja uz Zviedriju, taču šī reģiona kultūru joprojām ietekmē šī senā minoritāte. 

Taču Latvijas robežas tuvumā atrodas vesela rinda citu interesantu mazo kultūrtelpu: Mulgimā, Senais Veru apriņķis, Setomā, un arī Latvijā dzīvojošā reliģiskā minoritāte - vecticībnieki, kuri mitinās Peipusa ezera krastā. 

Piekrastes jeb Igaunijas zviedri

Piekrastes zviedru mantojuma pirmsākumi meklējami vismaz 13. gadsimtā, kad zviedru kopienas apmetās uz dzīvi Rietumigaunijas piekrastē un salās. Vormsi, Roņu sala, Osmusāres sala un Noarootsi pagasts ir vietas, kur šis kultūras mantojums ir visredzamākais.

Piekrastes zviedru paražas, reliģiskā dzīve un valodas varianti ir atstājuši savas pēdas gan arhitektūrā, gan ainavā – piemēram, Roņu salas koka baznīca, Vormsi kapsēta un Noarootsi baznīca sniedz priekšstatu par viņu gadsimtiem ilgo klātbūtni. Hāpsalas Piekrastes zviedru muzejs ir labākā vieta, kur uzzināt vairāk par šo kopienu.

Saksbijas bāka Vormsi salā

Attēla autors: Priidu Saart

Mulgimā

Mulgimā ir pazīstama ar savu spēcīgo identitāti. Mulgu garie melnie vai tumši zilie svārki-mētelis ar sarkano cilpiņu rakstu, simbolizē mulgu lepnumu un cieņu. Mulgimā vēsturiski 19.gs, kļuva par turīgu reģionu, kas prata izmantot pasaules kokvilnas krīzi savā labā un pārdodot linu, kļūt bagāti. Tā iepērkot vēl vairāk lauksaimniecības zemes un kļūstot arvien turīgākiem, kā arī skolojot savus bērnus augstskolās. 

Mūsdienās šo lepno kopienu vislabāk iepazīt apciemojot izglītojošo izklaides centru "Mulgi Elamuskeskus". Protams, slavenākais no kulinārijas piedzīvojumiem ir mulgi putra, kas gatavota no kartupeļiem, putraimiem un speķa – īsts ēdiens, kas atspoguļo reģiona vienkāršo, bet barojošo pārtikas kultūru. Šis mulgu gods un lepnums ir iekļauts arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Mulgimā ir arī aizraujoša vieta ģimenēm ar bērniem!

Ģimene, kas uzvilkusi Mulgimā tautastērpus

Attēla autors: Sven Zacek / Visit Viljandi

Vana-Vorumā jeb Senais Veru apriņķis

Senais Veru apriņķis ir īpašs reģions ar savu dialektu, paražām un ainavām. Tieši šī reģiona dūmu pirts tradīcija ir iekļauta UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Vecā Veromā ir ne tikai kultūras, bet arī dabas dārgums – Karulas nacionālais parks un Hānjas augstiene, ar Munameģi kā lielisku punktu uz i, piedāvā skaistas pārgājienu takas un skatu platformas.

Kultūras cienītājiem varētu būt prieks uzzināt, ka Veru pilsētā dzīvoja nacionālā eposa “Kalevipoegs” autors Frīdrihs Reinholds Kreicvalds. Senā Veru apriņķa muzeji, festivāli un vietējie ēdieni, kas atrodami zem zīmola "Uma Mekk", ir iespēja iepazīt reģiona kultūras mantojumu.

Draugi sēžot dūmu jeb melnās pirts priekšā

Attēla autors: Tõnu Runnel

Setomā

Setomā ir setu kultūras reģions Igaunijas Dienvidaustrumos, kur robeža starp Rietumiem un Austrumiem vienmēr ir bijusi redzama un taustāma. Setu identitātes kodols ir seto leelo –  polifonisks dziedājums, kas iekļauts UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Apmeklētājiem iegremdēšanās Setomā nozīmē bagātas tradīcijas: pareizticīgo baznīcas svētki tiek svinēti ar seniem rituāliem, tiek valkāti krāšņi tautas tērpi un notiek ciematu svētki, kuros mūzika un dejas ilgst līdz rīta gaismai.

Tūrisma maršruts "Seto külavüü" jeb ciemu jostas maršruts pa svarīgākajiem objektiem, Setomā muzeji un dažādie pasākumi sniedz lielisku iespēju iepazīt vietējo kultūru no iekšpuses. 

Setu deju svētki

Attēla autors: Priidu Saart

Vecticībnieki

Peipusa ezera rietumu krastā, īpaši tā sauktā "Sīpolu ceļa" maršrutā, dzīvojošie vecticībnieki ir viena no aizraujošākajām reliģiskajām un kultūras kopienām Igaunijā. Viņu senči 17. gadsimtā atbēga no reliģiskām vajāšanām Krievijā un līdz pat mūsdienām ir saglabājuši savas tradīcijas, ticību un dzīvesveidu.

Peipusa ezera apkārtne ir pilna ar neuzkrītošiem, taču iekšpusē krāsainiem lūgšanu namiem, augstām sīpolu dobēm un unikāliem ēdienu baudīšanas veidiem. Kolkjas un Kasepē vecticībnieku muzeji un Pīrisāres ciemi apmeklētājiem paver durvis uz gadsimtiem senu kultūru, kas šeit dzīvo līdzās mūsdienīgam igauņu dzīvesveidam.

Vecticībnieku tējas dzeršana no samovāra ir patiesa un sirsnīga pieredze, ko nevar atrast nekur citur, tāpat kā iespēja izveidot savu īpašas, zilas drukas tehnikas tekstila suvenīru Peipusa apmeklētāju centrā.

Vecticībnieku dzīvesstils pie Peipusa ezera

Attēla autors: Näljane Nelik

Atklāj vietas, kurās laiks gandrīz apstājas!

Plānojot ceļojumu, izmanto interaktīvo karti

Igaunijas karte

Igaunijas kultūra ir aktuāla jebkurā gadalaikā

Ilze Salnaja-Värv

gide visitestonia autore