Meteņi igauņu kultūrā

Meteņu svinības ir gadsimtiem sena, un tomēr liekas aizmirsta tradīcija. Igaunijā tos svin!

Meteņu datums ir mainīgs, tie iekrīt jaunā mēness otrdienā septiņas nedēļas pirms Lieldienām un dienu pirms Pelnu trešdienas. Meteņi iezīmē septiņu nedēļu gavēņa priekšvakaru pirms Lieldienām, kuras svin ar dejām un jautrību, sātīgiem ēdieniem un izklaidēm brīvā dabā.

Viens ir skaidrs, meteņus nevar svinēt bez braukšanas ar ragavām pa kalnu. Šo brīnišķīgo tradīciju joprojām ievēro gan jauni, gan veci. Senāk ticēja, ka jo garāks slidkalniņš, jo garāki augs lini. Bet ko tas vispār nozīmēja? Patiesībā tika uzskatīts, ka, jo garāks ir nobrauciens, jo garāki izaugs lini. Jo garāki lini, jo skaistāku šķiedru no tā varēja iegūt, jo smalkāku pavedienu varēja novērpt, un kvalitatīvāku audumu noaust. Tādā veidā ģimene varēja valkāt labākas drēbes un uzkrāt bagātību no lina pārdošanas. Jeb mūsdienu izteiksmē – jo garāks nobrauciens, jo pilnāks bankas konts.

Ja aiziesi uz Dziesmu svētku estrādi Tallinā vai Domkalna nogāzēm Tartu, Meteņu otrdienā, redzēsi cilvēku pūļus. Šīs dienas nobrauciens ietekmē visa nākamā gada darbu un aktivitāšu panākumus!

Pagājušā gadsimta otrajā pusē no kalna brauca ar lielām ragavām un pat kamanām. Vēl senāk tam bija piemērota linu sauja vai linu maiss, bet mūsdienās tiek izmantots viss, kas slīd - plastmasas dēļi un visdažādākās ragavas.

Meteņos tiek gatavota cūku pupu vai zirņu zupa, kuras vārīšanā izmanto cūkas kājas, no kuru kauliņiem senāk tika veidoti "vilciņi". Proti, kad cūkas kauls ir tīrs, to sadala un izurbj divus caurumus, caur kuriem tiek izvērts diegs, kuru nospriegojot, kauliņš griežas ar īpašu skaņu - vurr, vurr, vurr.

Pārpalikušie cūkas kāju kauli tika rūpīgi vākti un vēlāk izbaroti cūkām. Tas tika darīts, lai svētītu cūku augšanu, bet arī lai nodrošinātu, ka cūkas vasarā turas kopā ganāmpulkā. Tāpat ar kauliem varēja zīlēt nākotni. 

Meteņi izsenis bijuši sieviešu svētki, kad vērpšana un adīšana bija aizliegta. Tā vietā sievietēm bija jāiet uz krogu un jānogaršo kāds sarkans dzēriens, kas visu gadu piešķīra tām skaidru sejas krāsu un sārtumu vaigos. Kura sieviete gan to negribētu? Tika uzskatīts, ka matu ķemmēšana un griešana meteņos nodrošinās garas un biezas lokas. Tikai nogrieztos matus nekādā gadījumā nedrīkst izbārstīt, jo tas var izraisīt atmiņas zudumu!

Ļoti senas meteņu paražas un ticējumi laika gaitā ir kļuvuši par jautrām meteņu rotaļām, piemēram, ripas dzenāšanu un cūku dzīšana pa lauku – tas viss, lai nākamais gads izdotos labi un nemāktu slinkums. 

Lai gan luterāņu ticība nepierasa gavēni, tomēr senākos laikos pēc meteņiem iestājās ilgāks periods, kad bagātīgu pārtiku nevarēja atļauties, jo ar iekrāto bija jāspēj sagaidīt pavasaris, kas nozīmēja trūcīgu uzturu līdzpat Lieldienām.

Bet pirms gavēņa, brokastīs tika vārīta miežu putraimu vai miltu putra, kas bija svarīgs meteņu ēdiens visā Igaunijā, bet vakarā ēsta gaļa, kā cūkas, tā aitas un liellopu. 

Un, protams, goda vietā bija arī maize, kā arī dažādi rauši. Šai dienā lopiem tika izbarota no Ziemassvētkiem pāri palikusī maize veslībai. 

Šodienas iecienītās - gaisīgās Vastlakukkel maizītes ar putukrējumu - sāka cept tikai 30. gados, līdz tam meteņu cienasts bija miežu miltu karaša.

Šogad ar to saistībā gaidāms arī īpaši garšīgs pasākums – Tallinas Vastlakukkel festivāls. Šis ir unikāls ziemas ēdienu festivāls, kas apvieno Igaunijas rosīgās meteņu tradīcijas ar Tallinas pasaules līmeņa kafejnīcu kultūru. Festivāls norisināsies visā pilsētā un ietverr lielu skaitu Tallinas kafejnīcu un maiznīcu, kas piedāvās gardas Vastlakukkel maizītes – gan klasiskās, gan papildinātās.