Lieldienu tradīcijas Igaunijā
Lieldienas mūsu senčiem bija Saulgrieži, kad nakts un diena ir vienā garumā, bet, savijoties ar kristīgajām paražām, tās iezīmē Kristus augšāmcelšanos
Lieldienas iezīmē brīdi, kad mainās gadalaiki, un nakts ar dienu ir vienlīdz garas.
Mūsdienās vispārpieņemtais Lieldienu datums ir pirmā svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas jeb vienādības, vai tās laikā. Tādējādi Rietumu kristīgajā baznīcā Lieldienu datums iekrīt starp 22. martu un 25. aprīli.
Pavasara Saulgrieži ir svētki, kuros visvairāk sajaukušās pagānu un kristīgās baznīcas tradīcijas, bieži vien kaut ko atstājot no vienām otrās.
Vispārpieņemtā kristīgās baznīcas Lieldienu nedēļa sākas ar Kluso nedēļu un Pūpolu svētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Kluso sestdienu, bet svētdienā svin Pirmās Lieldienas.
Latvijas un Igaunijas atšķirība ir tāda, ka Igaunijā Otrās Lieldienas netiek plaši atzīmētas, un tā nav valsts svētku diena, kas dod iespēju apmeklēt dažādus pasākumus.
Lieldienas mūsu senčiem, kā Latvijā, tā Igaunijā bija saistītas ar nākotnes pareģošanu, saules un ūdens spēku, pavasara tīrīšanu, un, protams, olām. Taču tās krāsot, visticamāk sākts tikai 19.gadsimtā.
Avots: Elena Kask
Ielūkojies Lieldienu laika debesīs!
Lieldienu laikā ir iespējams pareģot laikapstākļus visam nākamajam gadam.
Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena
Zaļā ceturtdiena ir laiks, kad gatavojoties Lieldienām, tiek tīrīta māja un kārtota saimniecība. Turklāt, pēc seniem ticējumiem šai dienā nedrīkst mājās nest neko no dabas, lai kukaiņi nenāk līdzi. Pirms Lielās Piektdienas tika ēstas vieglākas maltītes, piemēram, zupa, jo tas vēl bija gavēņa laiks, kurš sākās no Pelnu dienas, 40 dienas pirms Lieldienām. Zupas, ko ēda dažādos reģionos atšķīrās, bet Lielajā Piektdienā visi atpūtās, un pieminēja Jēzus ciešanas.
"Lielā piektdiena ir tik nozīmīgi svētki, ka pat skudra nepamet pūzni, un lapas un nekrīt no koka." — Igauņu sakāmvārds.
Kristieši Lielajā piektdienā, dodas uz baznīcu, lai pieminētu Jēzus Kristus krustā sišanu. Tā kā Igaunijā tikai apmēram 27% iedzīvotāju pieder kristīgajai baznīcai, tad šo tradīciju neievēro daudzi.
Avots: Näljane nelik
Lieldienās satiekas ģimenes un draugi.
Olu krāsošana parasti notiek vai nu Klusajā sestdienā, vai Lieldienu rītā. Igauņi joprojām izmanto dabīgas krāsošanas metodes. Visierastākās, tāpat kā Latvijā, ir sīpolu mizas, taču tiek izmantots arī sarkanais kāposts, mellenes, aronijas, marinētas bietes, alkšņa mizas, kumelītes, burkāni, rudzu dzinumi, asinzāle, un daudz kas cits. Lai olas būtu vēl raibākas, tām piestiprina augus, vai pārtikas graudus - rīsus, putraimus, griķus, makaronus u.c.
Saskaņā ar Igaunijas tautas kalendāru krāsām bija nozīme: sarkana – maigums, zaļa – cerība, zila – uzticība, dzeltena – meli un pelēka – līdzsvars. Meitenes ļāva zēniem izvēlēties Lieldienu olu, un atkarībā no tā, kuru viņi izvēlējās, varēja spriest par viņu personībām.
Ģimenēs ar maziem bērniem, olas agri no rīta Lieldienu zaķis palēpj kaut kur ārā, kur tās jādodas meklēt. Daļa tiek salikta groziņā, kas izrotāts ar sūnām, ziediem, cālīšiem, un zaķiem.
Senās tradīcijas
Kad visi sanākuši pie brokastu galda, sākas olu cīņas. Tā ir jautrākā Lieldienu daļa, jo stiprākās olas bieži tiek saudzētas, lai cīņas turpinātu, ejot ciemos. Skaistākās olas bieži vien tiek dāvinātas vai mainītas ar radiem, draugiem, un kolēģiem.
Kā jau visos Saulgriežos, arī pavasarī, tas ir ticējumu un zīlēšanas laiks.
Te daži no tiem:
- Kas Lieldienu olas zags - paliks pliks kā ola!
- Kas Lieldienu olas ēd bez sāls - tas visu vasaru melos!
- Lieldienās ar olām jāmainās - citādi vistas nedēs un cāļi nepadosies!
- Ja meita Lielajā dienā dos puisim 2 olas, tas nozīmē - tu man nepatīc; ja 3 - diezgan kas no tevis nav; ja 4 - patikt nepatīc, bet esi bagāts, tāpēc es tev piederēšu; ja 5 - gribu būt ar Tevi!
Šūpošanās ir nozīmīga Lieldienu daļa. Iešūpoties lielajās ciema šūpolēs ir veids, kā palīdzēt Saulei iešūpot īsākas naktis un garākas dienas!
Avots: Mart Vares
Tā kā Lieldienu brīvdienas ir garākas, tajās var iekļaut arī pārgājienus, muzejus un gardu maltīti!
Pavasaris Igaunijā ir atmodas laiks, kad pēc gara ziemas gavēņa var baudīt sauli, mielastu un smelties jaunus iespaidus.
Last updated
02.02.2025