Viss, kas jums jāzina par pirti Igaunijā
Pirts apmeklējums Igaunijā ir visautentiskākā pieredze. Neatkarīgi no tā, kādu pirti izvēlēsies, pieredze būs neaizmirstama!
Pirts ir igauņu patiesais sociālais tīkls. Akmeņiem uzkarstot, igauņi atveras. Tā ir vieta, kur dalīties un meklēt, attīrīties un atpūsties. Tur notiek sociālā mijiedarbība, kura reālajā dzīvē vienmēr ir vērtīgāka, nekā tiešsaistē.
Avots: Visit Estonia
Pirts vēsture Igaunijā
Ārstnieciskās pirtis un procedūras Igaunijā tiek izmantotas vairāk nekā 200 gadus, taču pirts tradīcijas Igaunijā ir vēl senākas - pirmie rakstiskie dati par pirtīm atrodami jau 13. gadsimtā!
Senāk pirtīs gan dzima bērni, jo tās bija tīrākās telpas mājā, gan sagatavoja izvadīšanai mirstošos, gan ārstēja slimniekus. Tās izmantoja arī kā kūpinātavas, un tā Igaunijas dienvidos saglabājusies melnās jeb dūmu pirts tradīcija.
Pirts tradīcija ir nozīmīga igauņu identitātes sastāvdaļa arī mūsdienās. Jaunās mājsaimniecībās pirtis joprojām tiek būvētas kā vienas no pirmājām ēkām, un dzīve dažādā ziņā veidojas ap pirti. Lai gan visi dzīves rituāli vairs nenotiek pirtī, pirts ir svarīga ikdienas dzīves sastāvdaļa. Vēl joprojām Igaunijā var dzirdēt frāzi "Laupäev on saunapäev", kas nozīmē "sestdiena ir pirts diena".
Gadsimtiem ilgi pirts ir bijusi neatņemama igauņu ikdienas sastāvdaļa, un tas tā ir arī mūsdienās.
Nedēļas nogalēs, apmeklējot ģimeni vai draugus, populārākā frāze, ko varat dzirdēt ir: "Panen sauna kütte" (Es iekuršu pirti), kas nozīmē, ka vakars ieilgs un būs kārtīga vakarēšana ar ēšanu, dzeršanu un pirtī iešanu! Vīrieši un sievietes pārsvarā uz pirti iet atsevišķi, jo peldkostīmi netiek lietoti, ja nu vienīgi dvieļi ap gurniem.
Lai gan var šķist, ka pirts ir ziemas nodarbe, igauņi pirtī iet visu gadu. Tradicionāli pirts vakari notiek ceturtdienās, sestdienās un naktī pirms lieliem svētkiem - piemēram, Ziemassvētku vakarā, Jaungada naktī vai 23. jūnijā, naktī pirms Jāņiem. Tomēr pirtī var iet vienmēr - ar pirti tiek svinēti ģimenes svētki un dzimšanas dienas. Ja nav iemesla, lai ietu pirtī, ir pilnīgi pieņemami to izdomāt. Apmeklējot Igauniju, pirts apmeklējums ir vislabākā pieredze, kas ļauj justies "kā vietējam".
Melnā pirts ir iekļauta UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā
Pirts apmeklēšanas tradīcija somugru cilšu vidū radās pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu. Kopš neatminamiem laikiem pirts ir bijusi daudzfunkcionāla telpa, kas palīdz cilvēkiem dzīvot un saprast savu ķermeni, veselību, socializēties un satikt citus. Pirts kalpoja ne tikai kā pēršanās vieta, bet arī kā tikšanās vieta - vieta, kur cilvēki apmainījās ar jaunākajām ziņām un tenkām. Ja bija jāpieņem grūts lēmums, bija jāiet uz pirti vienatnē, koncentrējoties uz šo jautājumu. Pēc laba tvaika atbilde atnākot pati no sevis. Lāvu, kur dūmi nesniedzas, tradicionāli izmantoja dzemdībām un dziedināšanai. Arī cāļi un citi dzīvnieki bieži tika turēti pirtī. Pirti izmantoja arī gaļas izstrādājumu kūpināšanai.
Pēc tūkstošiem gadu ilgas melnās pirts pastāvēšanas, tika izveidotas pirtis ar skursteni - tās kļuva populāras 19. gadsimta otrajā pusē un Igaunijā izplatījās 20. gadsimta 20. gados.
Piedalieties vienreizējā pirts pieredzē!
2025. gada 8. februārī Eiropas Pirts Maratons aicina dalībniekus no 20 valstīm izbaudīt Igaunijas pirtī iešanas kultūru. Tā ir orientēšanās spēle starp pirtīm. Spēlē var piedalīties komandas, kuras nokomplektētas no četriem cilvēkiem, un tām jāapmeklē visas kartē iezīmētās pirtis pēc iespējas ātrākā laikā.
Avots: Andres Raudjalg
Eiropas Pirts maratons Igaunijas ziemas galvaspilsētā Otepē ir pirmais nozīmīgais gada pasākums. Otepē pirts maratons notiek jau vairāk nekā desmit gadus. Komandas no Igaunijas un visas pasaules saņem saunu karti, kurā norādītas pirtis, kas jāatrod un jāapmeklē. Pēc katras pirts apmeklējuma dalībnieki noteiktā laikā atgriežas uz startu, lai iegūtu iespēju uzvarēt, un nobalsotu par savu mīļāko pirti dažādās kategorijās.
Atsevišķu piršu īpašnieki cenšas radošā veidā iegūt balsis - daži organizē karaoki un dzīvās mūzikas grupas, bet citi piedāvā dzērienus, kā arī pirtī kūpinātas uzkodas.
Last updated
26.05.2024