Iekļauts UNESCO sarakstā

Igaunijas daudzveidīgais kultūras mantojums nav palicis nepamanīts. No senām dziesmām un kāzu paražām līdz pilsētu arhitektūrai. Šeit ir daudz UNESCO dārgumu, ko izpētīt visa gada garumā.

UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) Pasaules mantojuma vietas ir dabas vai cilvēka radīti objekti, kuru prioritārie mērķi, saskaņā ar UNESCO, ir to saglabāšana un popularizēšana. Šeit variet uzzināt, kuri ir Igaunijā sastopamie UNESCO objekti, un kā tie iedalās:

• Pasaules kultūras mantojuma saraksts;
• Pasaules atmiņas starptautiskais reģistrs;
• Nemateriālā kultūras mantojuma saraksts;
• Biosfēras rezervāti;
• UNESCO radošās pilsētas. 

Kopumā UNESCO ir iekļāvis savos reģistros 12 Igaunijas kultūras un ainavas objektus, kuri pelnījuši saglabāšanu un starptautisku atzīšanu.

Pasaules kultūras mantojuma saraksts

Tallinas vecpilsēta

Tallinas pilsēta radusies tālajā 13. gadsimtā, kad krusta karā devušies Teitoņu ordeņa bruņinieki šeit uzcēla nocietinātu pili. Tā strauji attīstījās un kļuva par nozīmīgu Hanzas Savienības pilsētu, kuras bagātību lepni demonstrēja tās sabiedrisko ēku - baznīcu un tirgotāju namu - krāšņums. Tās, neskatoties uz gadsimtu gaitā piedzīvotajiem uguns un karu postījumiem, ir apbrīnojami labi saglabājušās. 
 

Strūves ģeodēziskā loka punkts

2005. gada 15. jūlijā UNESCO pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauts Tartu Universitātes astronomijas zinātnieka F. G. V. Strūves (F. G. W. Struve) ģeodēziskais loks, kas tika izveidots, lai mērītu Zemes formu un izmērus, laika posmā no 1816. līdz 1855. gadam. Tas ir 2820 km garš meridiāna nogrieznis, kas stiepjas no Norvēģijas ziemeļiem līdz pat Melnajai jūrai. Ir zināms, ka no sākotnējiem mērījumu punktiem, ir saglabājušies 34 punkti, no kuriem trīs atrodas Igaunijā: divi punkti Võiverē un Simunā, kā arī viens pie Tartu observatorijas. Pie attiecīgajiem punktiem ir piemiņas plāksnes.

Pasaules atmiņas starptautiskais reģistrs

UNESCO Pasaules atmiņas starptautiskajā reģistrā ir uzskaitīti labi dokumentēti notikumi ar globālu nozīmi.

Baltijas ceļš

Baltijas ceļš bija miermīlīga politiska demonstrācija, kad aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās 600 km garā ķēdē cauri Baltijas valstīm, apliecinot vienotību centienos pēc brīvības.

1989. gada 23. augustā pulksten 19:00 aptuveni 2 miljoni igauņu, latviešu un lietuviešu, sadevušies rokās, stāvēja cilvēku ķēdē, kas stiepās no Tallinas līdz Viļņai, protestējot pret okupāciju un par Baltijas republiku neatkarības atjaunošanu. Cilvēku ķēdes garums bija aptuveni 600 km. Akcija tika ieplānota, lai sakristu ar Molotova-Ribentropa pakta un tā slepenā protokola, parakstīšanas 50. gadadienu. Baltijas ceļš ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Lilli ciemā Igaunijas dienvidos ir uzstādīts piemineklis Baltijas ceļam. 

Hanzas savienības vēsturiskie dokumenti

No 13.-17.gadsimtam pastāvējušās Hanzas pilsētu savienības dokumenti, kas atspoguļo Baltijas jūras piekrastes tirdzniecības pilsētu asociācijas daudzveidīgo vēsturi, tika ierakstīti pasaules atmiņas reģistrā, sadarbībā ar Vācijas, Beļģijas, Latvijas, Polijas, Dānijas un Igaunijas arhīviem. Igaunijas mantojums tajā ir tirgotājam Hildebrandam Veckinhūzenam adresētas vēstules un viņa 15. gadsimta norēķinu grāmatas, kas glabājas Tallinas pilsētas arhīvā.
 

Nemateriālā kultūras mantojuma prakses un izpausmes

Nemateriālais kultūras mantojums sastāv no tradīcijām, paražām un praksēm, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Piemēram, dažādi amatniecības veidi, rituāli, svētki, mūzika un stāstniecība.

Dienvidigaunijas dūmu pirts

Dūmu pirts tradīcijas ir nozīmīga Igaunijas dienvidos dzīvojošās Veru apriņķa kopienas ikdienas dzīves daļa. To veido bagātīgs tradīciju kopums, kurā ietilpst pati pirtī iešana, prasme sagatavot pirtsslotas, kā arī pirts būvniecība, atjaunošana un gaļas kūpināšana pirtī. Pirts ēku vai telpu apkurina akmeņiem nokrauta krāsns, pirtī ir sols, uz kura sēdēt vai atlaisties. Tā kā tai nav skursteņa,  dūmi nonāk tieši pirts telpā. Dūmu pirts tradīcijas pamatā ir ģimeņu paraža, kad, parasti sestdienās, ģimene sanāk kopā, un iet pirtī. Tāpat pirts tiek turēta godā pirms lieliem svētkiem vai ģimenes godiem.

Atrodi sev piemērotāko dūmu pirti!

Kihnu salas iedzīvotāju tradicionālais dzīvesveids

Kihnu salā, kas atrodas Igaunijas rietumu piekrastē, un kurā dzīvo aptuveni 700 iedzīvotāju, valda kopienas dzīvesveids, senas kultūras paražas, vietējā kihnu valoda un dziesmas. Dejošana un mūzikas instrumentu spēlēšana ir salas iedzīvotāju ikdienas sastāvdaļa. Jau gadiem ilgi kihnu vīrieši lielāko daļu laika pavada jūrā, bet sievietes ir kļuvušas par kultūras mantojuma glabātājām un nesējām.

Kihnu vēsturiskā kultūra - tērpi, valoda, mūzika un amatniecība - ir iekļauta UNESCO Cilvēces mutvārdu un garīgā mantojuma meistardarbu sarakstā. Jūs varat apmeklēt Kihnu īpašos gadījumos, piemēram, Jāņu dienā, Sv. Katrīnas dienā 25. novembrī un Ziemassvētkos, lai iepazītos ar senajām tradīcijām. Arī tādi pasākumi, kā reņģu migrācija maijā, Mājas kafejnīcas dienas jūnijā vai Deju dienas augustā, ir piedzīvojumu un emociju pilni.

Setu dziedāšanas tradīcija

Setu leelo aizved gadsimtiem tālā pagātnē, kur valda senatnīgums un lauku dzīvesveids. Seti dziedāšanu uzskata par dabisku un ikdienišķu dzīves sastāvdaļu, veidu, kā paust domas, emocijas, uzkrāt atmiņas, un nodot tās nākamajām paaudzēm. Dziedāšanas tradīciju Setomā dzīvu uztur gan vecākās, gan jaunākās paaudzes ļaudis. Vēstures gaitā vispazīstamākās vietējās dziesminieces spēja atminēties līdz pat 20 000 vārsmu, nopelnot "Setu Dziesmu mātes" godu.

Igaunijas Dziesmu un deju svētki

Dziesmu un deju svētku tradīcija ir sena, bet nav novecojusi. Tā ir dzīva visās trijās Baltijas valstīs un tajā apvienojas gadsimtu gaitā pārbaudītās vērtības un jaunas tradīcijas. Šādu meistardarbu pasaulē nav saglabājies daudz, jo tos uztur un attīsta cilvēki. Ja Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nebūtu cilvēku entuziasma nodarboties ar visdažādākajiem amatiermākslas veidiem, nebūtu arī dziesmu un deju svētku tradīcijas. UNESCO Dziesmu un deju svētku tradīciju sarakstā tika pieteiktas visas trīs valstis - Igaunija, Latvija un Lietuva. 

Kopš 1928. gada tik iemīļoto svētku mājvieta ir Tallinas Dziesmu svētku laukums, kurš atrodas gleznainā priežu birzī jūras piekrastē. Deju svētki ir jaunāka tradīcija, kas aizsākās 1934. gadā, un mūsdienās abas tradīcijas to skatītāji uzskata par neatdalāmām.

Mulgipuder jeb Mulgi putra - klasiska garša

Igaunijas kultūras ministre Pireta Hartmane uzskata, ka "igauņu kultūras mantojums ir ļoti bagāts tāpēc, ka vietējie iedzīvotāji un reģioni novērtē un nodod tālāk tradīcijas. Mulgi putrai ir Mulgimā vienojoša loma, un tās gatavošanas un ēšanas tradīcija ir daļa no ikdienas dzīves tradīcijām. Ar putru saistītā tradīcija ir cienīgs papildinājums UNESCO reprezentatīvajam sarakstam, kas palīdzētu šai joprojām dzīvotspējīgajai paražai turpināties».

Kā stāsta Mulgi kultūras institūta vadītāja Ave Grenberga, ideja pieteikties UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajam sarakstam radās 2021. gadā, kad Mulgimā galvaspilsētai Abja-Paluoja ieguva somugru kultūras galvaspilsētas titulu. "Uzmanība mūsu vietējai kultūrai iedvesmoja sabiedrību, un kopīgiem spēkiem tika ierosināts, ka mūsu reģiona ēdieni vieno mulgi iedzīvotājus, un slavenākā no tiem ir mulgi putra," sacīja Ave Grenberga. "Mulgi putras ēšana ir neatņemama mulgi ģimeņu un kopienas pulcēšanās sastāvdaļa. Mulgi putru piedāvā arī Mulgimā restorānos, skolās un bērnudārzos, kā arī kopīgos pasākumos un svētkos."

Haabjas - Igaunijas tradicionālā vienkoča laiva 

Igaunijas slavenajā piektajā gadalaikā, paaugstinoties ūdens līmenim, zemākajās vietās veidojas plūdi. Šajā periodā padarot laivas par visnoderīgāko pārvietošanās līdzekli Somā reģionā. Vēsturiski šeit gatavoja un lietoja tā saucamās haabjas jeb vienkočus, ko patiesībā joprojām regulāri izmanto ikgadējo plūdu laikā.

Vienkoči tiek izmantoti visā pasaulē tūkstošiem gadu, un arī Somā gatavotās haabjas ir unikāla daļa no Igaunijas pamatiedzīvotāju kultūras un somugru kultūras kopumā. Pateicoties to īpašajai tradicionālajai konstrukcijai, un izgatavošanas veidam, vienkoči, dēļ ikgadējiem plūdiem, vienmēr bijuši aktuāli. No 2021. gada decembra Somā haabjas jeb vienkocis ir oficiāli iekļauts UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Biosfēras rezervāti

Igaunijas rietumu arhipelāgs

Jau 1990. gadā UNESCO Igaunijas rietumu salas izvēlējās par savas programmas „Cilvēks un biosfēra" tēmu. Unikālās, neskartās un daudzveidīgās dabas saglabāšanu ir veicinājušas šejienes cilvēku zināšanas un iemaņas simtiem gadu dzīvojot saskaņā ar dabu.

Biosfēras rezervāta kopējā platība ir 1 560 078 hektāri, un tas atrodas trīs novados - Hījumā, Lēnemā un Sāremā. UNESCO programma aizsargā bioloģisko daudzveidību, nodrošina ilgtspējīgu ekonomisku un cilvēka attīstību, kā arī atbalsta vides izglītību, pētniecību un uzraudzību.

Šeit atradīsiet lieliskus piedzīvojumus gan jūrā, gan arī uz zemes, jo pat kosmoss ir skāris šeit esošās salas. Kerdlas meteorītu krāteris, kas radās pirms 455 miljoniem gadu Hījumā, un, kura diametrs ir 4 km, arī mūsdienās mums atgādina par sevi, piedāvājot veselīgu artēzisko ūdeni. Daudz jaunāks un mazāks ir Kāli krāteris Sāremā. Šeit ir Sārtes ģeoparka sirds, kas apmierina pat visprasīgāko interesi par iežiem.

UNESCO radošās pilsētas

Tartu - UNESCO radošā literatūras pilsēta

2015. gada beigās Tartu tika pieņemta UNESCO radošo pilsētu tīklā un saņēma starptautiskās literatūras pilsētas nosaukumu. 2004. gadā izveidotais radošo pilsētu tīkls aptver arī citas jomas: kino pilsētas, gastronomijas pilsētas, mūzikas pilsētas utt. - kopā septiņas kategorijas. Kā trīs galvenās iniciatīvas idejas Tartu piedāvāja pilsētas telpas literāros projektus (kā pilotprojetu autobusu dzeju Tartu autobusos), studentu tulkošanas sadarbību ar partnerpilsētām, ar mērķi iepazīstināt autorus, un piepilsētu nomales teritorijas iepazīstinošu literāro projektu, kuru mērķgrupa galvenokārt ir tekstu sastādītāji un netradicionālu pieredzi meklējoši vietējie iedzīvotāji un tūristi. Izpēti Tartu literāro karti (igauņu un angļu valodā)!

Vīlande – UNESCO radošā amatniecības un tautas mākslas pilsēta

Vīlandes pilsēta sarakstam tika pievienota 2019. gadā, kā Amatniecības un tautas mākslas pilsēta. Vadošo lomu šajā amatā ir uzņēmusies Tartu Universitātes Vīlandes Kultūras akadēmija, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējībai un jauniešu iesaistei.

Vīlande tagad ir centrs profesionāliem radītājiem, pētniekiem un uzņēmējiem, kuri strādā ar tautas kultūru, lielisks piemērams tam ir Vīlandes folkloras festivāls. Tāpat visa gada garumā notiek daudzi un dažādi pasākumi Vīlandes folkloras mūzikas klētī.

Tallina - UNESCO radošā mūzikas pilsēta

Tallinai, sākot ar 2022. gadu, ir piešķirts UNESCO mūzikas pilsētas nosaukums, un tā ir viena no 49 pilsētām, kas ir iekļautas UNESCO radošo pilsētu sarakstā. Tallina ir Igaunijas lielākais mūzikas kultūras centrs, kurā notiek dziesmu un deju svētki, kā arī nozīmīgi starptautiski festivāli un koncerti.

Ik pēc pieciem gadiem Tallinas Dziesmu svētku laukumā notiekošie Igaunijas Dziesmu un deju svētki (Laulupidu), kas aizsākās 1869. gadā Tartu, ir viens no pilsētas bagātīgās mūzikas notikumu piemēriem. Vairāk nekā simts gadus vēlāk 1988. gadā Tallinas Dziesmu svētku laukumā sākās masu vakara dziedāšanas demonstrācijas, ko daži uzskata par tā sauktās dziedošās revolūcijas sākumu, kas lielā mērā palīdzēja panākt Igaunijas un tās divu Baltijas kaimiņvalstu neatkarību. Tallinas mūzikas nedēļa ir vēl viens muzikāls notikums, kas iesakņojies Igaunijas galvaspilsētā.