Tradicionālie svētki Igaunijā - Saulgrieži visos gadalaikos
Meteņi, Lieldienas, Līgo vakars, Mārtiņi un Katrīnas diena, un arī Ziemassvētki, Igaunijā ir senu tradīciju laiks.
Jāņi jeb vasaras saulgrieži
Tā kā Igaunija no visām Baltijas valstīm atrodas visvairāk uz Ziemeļiem, tā vasarās piedzīvo "Baltās nakts" parādību, kad saule noriet 22:37 , bet nakts ir nevis tumša, bet gan krēslaina, līdz pat saules ausmai 4:05. Jāņi tiek svinēti, lai atzīmētu gada garāko dienu ziemeļu puslodē - Vasaras saulgriežus. Svētki parasti sākas 21. jūnija priekšvakarā un noslēdzas 24. jūnijā. Igauņi šajā periodā parasti neiet gulēt, bet sēžot laukā dedzina milzīgus ugunskurus, raugoties dzirkstelēs un liesmās.
Saskaņā ar senajām tradīcijām, Jāņu diena iezīmē siena laika sākumu. Šīs laiks tika svinēts ilgi pirms kristietības ierašanās Igaunijā un, lai gan svinības pārņēma kristiešu nosaukumu, pagānu tradīcija ir dzīva vēl šodien. Kopš 1919. gada, Jāņu svinības sakrīt arī ar Uzvaras dienu, kad Neatkarības karā igauņu karaspēks sakāva vācu karaspēku naktī uz 23. jūniju.
Igauņu tautas ticējumi un tradīcijas Jāņos
Līgo diena ir saistīta ar daudziem ticējumiem. Kā piemēram, ka bērniem jāpaliek nomodā līdz rītausmai, bet mīlniekiem jāklīst pa mežu, meklējot Papardes ziedu, kas zied tikai un vienīgi šajā naktī. Ja jums ir paveicies, un Jūs ieraugāt šo mirdzošo ziedu, jūs sagaida liela laime. Jaunas meitenes parasti vēlas ieskatīties nākotnē, bet, lai to izdarītu nepieciešams savākt deviņus dažādus ziedus un nolikt tos zem spilvena, lai naktī, sapnī parādītos nākamais izredzētais. Vairāk piedzīvojumu šai naktī paredzēts jauniešiem - zēni un meitenes, kā zināms, var lēkt pār ugunskuram, cerot sasniegt augstāku labklājības līmeni, vai šūpoties augstākajās ciemata koka šūpolēs. Citas svarīgas tradīcijas ietver sevī dziedāšanu, dejošanu un stāstu stāstīšanu pie ugunskura.
Bieži vien Līgo vakara svinības Igaunijā nozīmē iešanu pirtī!
Mārtiņdiena (Mardipäev) un Katrīnas dienā (Kadripäev)
Mardipäev jeb Mārtiņi senāk bija vairāk vīriešu svētki, kas veltīti zemkopības auglībai, kā arī lopkopības veiksmei, savukārt sieviešu svētki bija Kadripäev jeb Katrīnas diena.
Līdz Mārtiņiem bija jāpabeidz visi lauku darbi. Mārtiņi, kas iekrīt veļu laikā, ir saistīti ar mirušo pieminēšanu, iespējams, tāpēc, ka nāves dievībai igauņu dievturībā ir līdzīgi skanošs vārds - Mardus. Mardi Gras svētkos bija aizliegti noteikti darbi, īpaši linu un vilnas darbi. Mardi Gras beidza lauku darbus un sāka ziemas iekštelpu darbu periodu. Vecākajās Mardi Gras paražās nav ubagošanas. Mūsu senči dzīvoja garu pasaulē. Šo svētku sākotnējā ideja bija pateikties garīgajai dabai – saulei (debesu kungam), zemei (zemes saimniecei) un fejām (fejām). Mardi Gras svētki bija kā iemiesoti dabas spēki un fejas, kas Mardi Gras svētkos gāja no sētas uz sētu, svētīja visu saimniecību un tās iedzīvotājus, lai jaunajā lauksaimniecības gadā, kas sākās pavasarī, viss noritētu labi, un vāca ziedojumus. Pēc tam tos nogādāja lielākā saimniecībā vai krogā, kur pulcējās visi ziedotāji. Tur vairākas dienas notika karnevāla ballīte.
Kadripäev jeb Katrīnas diena
Igaunijā Katrīnas diena izveidojās 16. gadsimtā, kad senie veļu laika rituāli un meitu iesvētīšanas rituāli sajaucās ar kristīgajiem Svētās Katrīnas svētkiem jeb Katrīnas dienu. Kadri diena tika uzskatīta par sieviešu svētkiem, jo līdz tam laikam sievietes bija pabeigušas rudens lauku darbus.
Igauņu meitenes bija tērptas tīrās, baltās drēbēs, tāpat kā Kadrisanti, kas it kā simbolizēja pienu (saskaņā ar leģendu, no svētās ķermeņa, kad viņa tika sodīta ar nāvi, tecēja piens asiņu vietā) un Katrīnas domu jaunavīgo tīrību. Piens tika saistīts arī ar liellopu audzēšanu un jaunajām mātēm.
Igauņiem Katrīnas diena ir bijusi bagāta ar tradīcijām, piemēram, šajā dienā tika cirptas aitas un vēlēta veiksme ganāmpulkam (kā teikts sakāmvārdā: Mārtiņš atbild par zemi, bet Katrīna par ganāmpulku).
Tipisks rituāls izskatījās šādi: Katrīnas dienā, bet dažviet arī Kadri dienas priekšvakarā, cilvēki devās pa ciemu maskās, dziedot un spēlējot mūzikas instrumentus, lūdzot atļauju ienākt.
Attēla autors: Priidu Saart
Slavenākā Mārtiņu un Katrīnas dienas paraža Igaunijā ir maskošanās jeb sanditamine.
Maskošanās parasti notiek svētku priekšvakarā. Sākotnēji Mardi gājienā piedalījās jauni vīrieši, kas bija pārģērbušies tradicionālās drēbēs, valkāja kažokus ar pušķīšiem, mākslīgas bārdas no pakulām, raupjas maskas un citus priekšmetus, kas padarīja valkātāju nepazīstamu. Bieži vien masku grupa veidoja ģimeni - tēvu, māti un bērnus. Tika valkātas arī dzīvnieku maskas – Mardi lācis, Mardi zirgs, Mardi āzis utt. Mārtiņdienas priekšvakarā Mardi iedzīvotāji ceļoja pa mājām ar dziesmām un dejām, un saņēma cienastus.
Kadri maskas vēstures gaitā ir baltas vai gaišas drēbes, un neatkarīgi no dzimuma viņi galvenokārt ir ģērbušies, kā sievietes. Tām bija saistība arī ar mirušo radinieku dvēselēm, jo novembris ir veļu laiks. Maskas parasti slēpa seju – agrāk bija ļoti svarīgi, lai maskās esošie netiktu atpazīti. Ģimene savukārt centās uzminēt, kas pie viņiem ir ieradies. 21. gadsimta pilsētu apstākļos atpazīšana ir grūtāka, lai gan cilvēki cenšas pārvietoties pazīstamākā apkaimē – savā ielā, paziņu mājās.
Attēla autors: Mart Fair
Meteņi
Ja citi tradicionālie tautas svētki Latvijā un Igaunijā ir pat ļoti līdzīgi, tad meteņu tradīcijas Igaunijā, lai arī līdzīgas, ir labāk saglabājušās, un tos noteikti ir vērts apmeklēt. Īpaši tradīcijām bagāti tie būs Igaunijas Brīvdabas muzejā. Taču arī citur būs jautra iespēja nobraukt pa kalniņu ar ragavām, vai pagaršot gardo Vastlakukkel maizīti.
Lieldienas
Igaunijas Lieldienu tradīcijas ir līdzīgas Latvijas svētku tradīcijām, arī šeit tiek krāsotas olas, un ģimene satiekas kopīgām brokastīm. Taču šupošanās ne vienmēr ir svētku daļa, un olu ripināšanu vislabāk meklēt pie setiem, kas svētkus svin pēc pareizticīgo kalendāra, vai kādā no Igaunijas muzejiem.
Igaunija ir iedvesmojoša, atklāj vairāk!
Plānojot ceļojumu, izmanto interaktīvo karti!
Last updated
19.06.2025