Pa piekrastes zviedru pēdām

Maršruts iepazīstina ar Igaunijas zviedru kopienu, kuras sadzīve gadsimtiem ilgi ritējusi vienā ritmā ar jūras viļņiem un kultūras mantojumu.

Anneliis Jool (Harju-, Rapla- ja Läänemaa DMO)

Piekrastes jeb Igaunijas zviedri ir vēsturiska kopiena, kas gadsimtiem ilgi apdzīvoja Igaunijas rietumu piekrasti un salas.

Viņi sevi dēvēja par aibofolkiem jeb salas ļaudīm. Viņu unikālā valoda, kultūra un tradīcijas, kas attīstījušās saistībā ar jūrniecību, lauksaimniecību un kuģubūvi, jau kopš 13. gadsimta ir neatņemama reģiona vēstures daļa. Otrais pasaules karš pārrāva piekrastes zviedru senās saites ar Igauniju, taču viņu kultūras mantojums ir saglabājies vietvārdos, folklorā un muzeju ekspozīcijās. Šodien ar piekrastes zviedru stāstu iepazīstina Hāpsalu pilsētā izveidotais Piekrastes zviedru muzejs un vēsturiskie ciemati. Viņu kultūras saglabāšanai un popularizēšanai tiek rīkoti dažādi pasākumi. Unikālais piekrastes zviedru kultūras mantojums tiek uzskatīts par daļu no Igaunijas kultūras mantojuma.

Šobrīd izcila ekspozīcija par Piekrastes zviedriem apskatāma arī Igaunijas Nacionālajā muzejā, Tartu!

Attēla autors: Priidu Saart

Kas sagaida ceļojumā?

Ceļojuma pērles: Piekrastes zviedru muzejs, Nevas maizes ceptuve un tajā ceptās kardamona bulciņas un maize, Noarotsi baznīca, Vormsi Svētā Olava baznīca un kapsēta, Vormsi Lauku muzejs.
Ceļa garums: attālums, kas jāveic, lai apmeklētu visas vietas, ir aptuveni 184 km, ar detalizētāku maršrutu var iepazīties kartē.
Ilgums: vismaz 2 dienas un 1 nakts.
Apmeklējuma laiks: visu gadu, ārpus sezonas apmeklējamo objektu skaits var būt mazāks.
Kā nokļūt: ar automašīnu, uz Vormsi salu var nokļūt ar prāmi no Rohukilas ciema – prāmis uzņem kājāmgājējus, velosipēdistus un automašīnas.
Ieteikumi, no kurienes sākt: No Hāpsalu Piekrastes zviedru muzeja.

Piekrastes zviedru muzejs – vārti uz piekrastes zviedru kultūras mantojumu

Pirmās dienas rīts sākas Hāpsalā, kur laiks rit savu gaitu un vēsture tevi sagaida uz katra ielas stūra.

Iegriezies Piekrastes zviedru muzejā – šeit ir apkopota piekrastes zviedru gadsimtiem senā vēsture. Pie muzeja sienas karājas gobelēns ar vēstures ainām, ko izšuvušas piekrastes zviedru sievas, apvienojot savas prasmes un atmiņas. Ja gadījies ierasties laikā, kad muzejs ir slēgts, uz ēkas ārējās sienas esošā kopija pavēstīs to pašu stāstu.

Muzejā var uzzināt arī par zili-melni-dzeltenā karoga izcelsmi un likteni, kas ir cieši saistīts ar šī piekrastes reģiona iedzīvotājiem. Un, ja paveiksies, varēsi dzirdēt no Vormsi salas atceļojušās Hīju kokles dziļo un piesātināto skanējumu, kas iemieso sevī piekrastes iedzīvotāju mūziku un atmiņas.

Pēc pusdienām ir laiks doties tālāk – tevi jau gaida Noarotsi.

Piekrastes zviedru muzeja ārsiena, ar paklāja kopiju, kas attaino kopienas vēsturi

Attēla autors: Ivika Uusmaa

Noarotsi – garšas, leģendas un piejūras ciemi

Sāc ceļojumu no Noarotsi baznīcas. Tās baltie 13. gadsimta mūri atgādina par Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava vizīti, kad kopiena pēc ilgas šķiršanās atkal apvienojās. Blakus esošais, atjaunotais pastorāta nams liecina par laiku, kad piekrastes zviedri rūpējās par savu sakņu saglabāšanu un svētnīca bija kopienas dzīves centrs.

Tālāk ceļš vecu uz Roslepas kapliču un kapsētu. Klusa vieta, kur krusti ar zviedru vārdiem vēsta par aizmirstībā grimušiem laikiem. Noteikti pievērs uzmanību vējrādim kapelas tornī, kas veidots vaļa formā, un, ja ieradīsies šeit tieši pusdienlaikā, tad dzirdēsi zvanu skaņas – tas ir brīdis, kad laiks apstājas.

Noteikti ir vērts iegriezties alusdarītavā “Roslep Brewerys”, kuras darinātais alus ir nosaukts seno piekrastes ciemu zviedriskajos nosaukumos, atdzīvinot uz pudeļu etiķetēm Noarotsi karti. Dodies alus pārgājienā un vasarā pasēdi uz meža bāra terases, bet ziemā, kad kluso piekrasti klāj sniegs, izbaudi ugunskura mājīgumu.

Nevā (Nõva) tevi gaida Nevas maiznīca, kur valda neatvairāma maizes smarža. Saimniece Merike labprāt pastāstīs par piekrastes zviedru gardumiem. Riguldas kardamona bulciņas vai mājās ceptā maize ir lieliski piemērota gan baudīšanai uz vietas, gan līdzņemšanai.

Nakšņot var palikt Noarotsi, vai doties atpakaļ uz Hāpsalu, kur tevi gaida naktsmītnes romantiskos koka namos vai SPA viesnīcās.

Attēla autors: Nõva leivakoda/Karrmen Paju

Vormsi sala – klusuma un kultūras mantojuma piepildīta diena

Otrā diena tevi aizvedīs pāri jūrai uz Vormsi salu, kur laiks rit savā tempā un no katra stūra dvesmo piekrastes zviedru mantojuma elpa. Uz salas ir vērts iznomāt velosipēdu, lai varētu mierīgā tempā iepazīt salas dabu un kultūras mantojumu.

Vormsi ir ceturtā lielākā Igaunijas sala ar platību 93 kvadrātkilometri, un tās nosaukums cēlies no vācu valodas vārda “Worms” vai zviedru valodas vārda “Ormsö”, kas tulkojami kā “čūsku sala”. Vormsi ir lielisks brīvdienu galamērķis tiem, kas meklē neskartu dabu, mieru un klusumu, kā arī tiem, kurus interesē piekrastes zviedru vēsture.

Papildus apskates objektiem, kas saistīti ar piekrastes zviedriem, ir vērts izbaudīt arī Vormsi ainavu aizsardzības zonas dabu un pārgājienu takas. Rumpo pussala, no kuras uz abām pusēm paveras gleznains skats uz jūru, un Hullo līcis ar tā bagāto putnu faunu ir starptautiski atzītas ornitologu un putnu vērošanas entuziastu apmeklējuma vietas.

Uz Vormsi salu var nokļūt ar prāmi, kas regulāri kursē no Hāpsalu pilsētā izvietotās Rohukilas ostas. Uz salas prāmis piestāj Sviby ostā. Prāmis uzņem arī automašīnas, taču uz salu var doties arī kājām vai ar velosipēdu, turklāt uz salas velosipēdus var arī iznomāt.

Uz salas var pavadīt vienu dienu, taču vasaras sezonā apmeklētājus gaida dažādas ēstuves un naktsmītnes, tāpēc Vormsi apmeklējumu var plānot arī uz vairākām dienām.

6,7 km garā Rumpo pārgājienu taka, ko klāj zemi kadiķi, pa kreisi redzams līcis

Attēla autors: Priidu Saart

Sviby ciemā izvietotais Vormsi Lauku muzejs iepazīstina ar salas dzīvi pirms Otrā Pasaules kara, kad šeit dzīvoja aptuveni 2400 zviedru un tikai daži simti igauņu. Lauku sēta, kas atjaunota pēc bēgļu atmiņu stāstiem un vecām fotogrāfijām, atdzīvina zudušo lauku dzīvi.

Salas sirds ir Svētā Olava baznīca ar tās beztorņa siluetu. Vormses baznīcai nav zvanu torņa, bet baznīcas zvans atrodas zem jumta dzegas. Blakus baznīcai izvietotajā Vormsi kapsētā ar vairāk nekā 300 riņķa jeb saules krusti, un tā ir vienīgā šāda kapsēta pasaulē.

Pārgājienu cienītājus gaida Vormsi dabas takas – Rumpo pārgājienu taka ved līdz tāda paša nosaukuma pussalas galam, no kura paveras skats uz abās pusēs esošajiem līčiem, un šeit ir sastopamas retas sūnu sugas. Hullo-Prestvīgas (Hullo-Prästviig) pārgājienu taka ved līdz aizaugušam piekrastes ezeram un Hullo līcim, kas ir putnu ligzdošanas un apmešanās vieta.

Pirms aizbraukšanas apmeklē Saxby bāku, kuras baltais siluets un gaisma jau gadsimtiem ilgi ir palīdzējusi jūrasbraucējiem orientēties. 1990. gadā Svētā Olava baznīca tika no jauna iesvētīta, un Saxby līcī piestāja īpašā braucienā atbraucis kuģis ar Zviedrijas karogu. Bez vīzām, pases atstājot uz kuģa, uz salu īslaicīgi varēja nokļūt trimdā dzīvojušie Vormses zviedri – atdzīvinot salas seno garu.

Vormsi piedāvā klusumu, kultūrvēsturisku mantojumu un neskartu dabu, un sala ir ideāli piemērota gan vienas dienas ceļojumam, gan mierīgai, ilgākai atpūtai.

Maršruts “Pa piekrastes zviedru pēdām” ir ilgtspējīga izvēle, jo:

saglabā un nodod tālāk kultūras un vēstures mantojumu.
aizved ceļotājus prom no lielpilsētas, no lielajiem ceļiem uz mazāk iepazītām takām un celiņiem.
ir pieejams visa gada garumā, un tādējādi mazāk noslogo vidi.
pusdienu ēdienkartē ņem vērā sezonalitāti un, ja iespējams, izmanto vietējos produktus, atbalsta mazapdzīvotu lauku reģionu uzņēmējdarbību.