Roņu sala

Roņu salu pastāvīgi apdzīvo mazāk nekā 100  iedzīvotāju. Tas padara to par ideālu vietu, kur atpūsties no pilsētas burzmas. Ja šeit vispār kas traucē klusumu, tad varbūt vienīgi jūras skaņa. Roņu salā ir stipri jūtama zviedru kultūras ietekme un mantojums.

Lai gan Roņu sala atrodas pavisam tuvu Latvijai, un šobrīd pieder Igaunijai, tomēr vēsturiski tajā līdz pat otrajam pasaules karam, tāpat kā citās Igaunijas salās, dzīvojuši, tā sauktie, piekrastes zviedri. Tieši viņu kultūra visvairāk ietekmējusi salas dzīvi un arhitektūru. Tomēr šī ir vienīgā sala, uz kuru pretendējusi arī Latvija, bet kuru tā tomēr neieguva, jo pateicoties izdevīgam ekonomiskam darījumam, roņu salas iedzīvotāji 1919. gadā pievienojās lēmumam kļūt par Igaunijas teritoriju. 

Atrodoties netālu no Latvijas krasta, tā ir vistālāk dienvidos esošā Igaunijas sala. No tās tuvākais punkts sauszemei ir Kolkas rags Kurzemē, kurš atrodas 37 km attālumā. Kuresāre - Sāremā galvaspilsēta ir aptuveni 70 km attālumā, Kihnu sala 54 km, bet Pērnava un Rīga - abas 96 km attālumā.

Uz Roņu salu var nokļūt divos veidos. No oktobra līdz aprīlim varat lidot ar mazo lidmašīnu no Pērnavas un Kuresāres. No maija līdz oktobrim varat nokļūt Roņu salā ar prāmi no Pērnavas, Roomassāres (Sāremā) vai Munalaidas. Mašīnas nav atļautas, bet apmeklētāji ir laipni aicināti paņemt līdzi velosipēdu. Pieredzējušiem laivu braucējiem mazā osta Roņu Marina apkalpo apmeklētājus ar privātām laivām.

Izpētiet unikālo Roņu salas bāku

Roņu salas kapos var redzēt neparastus krustus ar jumtiņiem. Pēc to novietojuma var noteikt, vai kapa vieta ir vīrietim vai sievietei. Taču iespaidīgākā Roņu salas ēka noteikti ir tās bāka, ko projektējis slavenais inženieris Gustavs Eifels Francijā. Bākai ir metāla konstrukcija ar četriem pīlāriem un garas spirālveida kāpnes. Bāka ir Baltijas jūrā unikāla.