Pērnava vienmēr ir bijusi svarīga ostas pilsēta. Lai novērstu smilšu sakrāšanos upes grīvā, 19. gadsimta sākumā pēc Pērnavas tirgoņu pieprasījuma tur tika izveidots ozolkoka baļķu mols. 
Pēc tā sabrukšanas tika uzsākta pastāvīgāku akmens molu un krasta nostiprinājumu veidošana un kuģu ceļa bagarēšana. Abu jūras molu vajadzībām vietējie zemnieki no apkārtnes un Kihnu piekrastes piegādāja laukakmeņus. Būvniecības darbi tika pabeigti 1869. gadā.
Divus kilometrus garie moli ir palikuši nemainīgi līdz pat mūsdienām, un ir kļuvuši par atpūtnieku mīļāko pastaigas vietu. Par Pērnavas simbolu ir kļuvis upes kreisā krasta mols, pie kura no pludmales parka aizved dēļu celiņš. Laiku pa laikam mols pilnībā atrodas zem ūdens, taču, ja ūdens līmenis ir zems, ir redzami pat agrākā koka mola stabu gali.

Pērnavas molam ir romantisks oreols - leģenda vēsta, ka mīlētāju pārus, kas pastaigājas līdz mola galam un noskūpsta viens otru tur, gaida laime.