Igaunijas Dziesmu un deju svētki

 Pirmie Dziesmu svētki Igaunijā notika 1869. gadā, un 2019. gadā Igaunija svinēja Dziesmu svētku 150. jubileju, no visas Igaunijas pulcējot dziedātājus un dejotājus uz Dziesmu un deju svētkiem.

Dziesmu svētku tradīcijas Igaunijā

Igaunijas Dziesmu svētki, kuru tradīcija aizsākušās 1869. gadā, ir iekļauti UNESCO  Pasaules mantojuma sarakstā, un 150 gadu laikā tiem ir bijusi nozīmīga ietekme uz Igaunijas identitātes un politikas attīstību. Šī tradīcija ir bagātinājusi Igaunijas valodu un kultūru. Ne vienreiz vien tā ir iedvesmojusi un iedrošinājusi tautu sacelties pret okupācijas režīmu un cīnieties par savu brīvību un neatkarību.

Igaunijā Lielie dziesmu un deju svētki notiek reizi četros gados - nākošie plānojas 2024. gadā, savukārt Jauniešu dziesmu un deju svētki notiek reizi divos gados, piemēram nākamie būs šogad - 2023. gadā. Tā kā dziesmu un deju svētku sagatavošana prasa vidēji trīs gadus, paralēli notiek dažādi lielāki un mazāki pasākumi kā iesildīšanās Lielajiem svētkiem.

 Dziesmu svētku tradīcijas pamatā ir svarīgu tautas vērtību kopšana — tautas kultūras un tradīciju saglabāšana un mīlestības pret savu tēvzemi slavināšana.

Svētki sākas  Tartu, kur notika pirmie dziesmu svētki, tādēļ simboliski dziesmu un deju svētki tradicionāli tiek atklāti tieši šeit. Tad, kā olimpiskā uguns, svētku gaisma ceļo cauri visai Igaunijai uz Tallinu, kur tūkstošiem tautas deju dejotāju sagaida šo uguni uz Lielo dejas izrādi Kalevi stadionā.

Vēlāk seko svētku dalībnieku gājiens, kura dalībnieki mēro 5 km garu ceļu, tērpušies svinīgos tautastērpos, no Tallinas Brīvības laukuma līdz Dziesmu svētku estrādei, kur notiek svētku atklāšanas koncerts. Uz gājiena laiku Tallinas centrs un ap Dziesmu svētku estrādi esošās ielas tiek slēgtas transporta kustībai. Gājienam seko dziesmu svētki, kas vienmēr sākas ar Aleksandra Kunileida dziesmu "Rītausma", kas pavada uguni augstajā tornī.

Gan dziesmu, gan dejusvētku pasākumi notiek brīvā dabā un tas nozīmē, ka  jābūt gatavam gan lietum, gan saulei, gan vējam. Tie, kas nevar svētkus vērot klātienē, skatās to norisi ar TV tiešraides starpniecību un pateicoties  internetam ir redzama visā pasaulē.

Dziesmu un deju svētki - svētki visai ģimenei! Igauņi, kas ir diezgan savrupi, dziesmu un deju svētku laikā apvienojas vienotā tautas dejā un mūzikā, tādējādi stiprinot  patriotismu un pateicību saviem senčiem, kuru paražas šādi tiek godinātas.

Dziesmu un deju svētku īpašā sajūta nav izskaidrojama, un to var sajust tikai tad, ja esi daļa no tā - vai nu kā dziedātājs-dejotājs, vai skatītājs. Nākamā iespēja izjust šo īpašo auru būs jau 2023. gadā, kad 30.06-2.07 XIII Jauniešu dziesmu un deju svētki notiks 20. jūlijā un 2025. gadā, kad 3.-6. jūlijā notiks XXVIII dziesmu un XXI deju svētki.

Dziesmu un deju svētku sajūta ir neizskaidrojama, un to var uztvert tikai tajos esot kā dziedātājam-dejotājam vai skatītājam. Lai gan Nacionālie Dziesmu un deju svētki parasti notiek reizi piecos gados, globālās COVID-19 pandēmijas dēļ priekšnesumu sagatavošanas periodi ir pagarināti, gaidot pandēmijas beigšanos.

Līdz ar to, nākamie Vispārējie Dziesmu un deju svētki notiks 2025. gadā un XIII Jaunatnes dziesmu un deju svētki 2023. gadā. Cerams, ka turpmāk atgriezīsimies ierastajā ritmā un nākamie jauniešu svētki atkal notiks 2027. gadā un nākamie vispārējie dziesmu un deju svētki 2029. gadā.

 Plašāka informācija par Dziesmu un deju svētkiem ir atrodama pasākuma mājas lapā www.laulupidu.ee.

Pievienojies svētkiem arī Tu!