Iekļauts UNESCO sarakstā

Igaunijas daudzveidīgais kultūras mantojums nav palicis nepamanīts. No senām dziesmām, kāzu un peldēšanās paražām līdz metropoles arhitektūrai ir daudz UNESCO dārgumu, ko izpētīt visa gada garumā.

UNESCO Pasaules mantojuma vietas (angļu pasaules mantojums, franču Patrimoine Mondial, spāņu Patrimonio de la humanidad, vācu Weltkulturerbe) ir dabas vai cilvēka radīti objekti, kuru prioritārie uzdevumi saskaņā ar UNESCO ir to saglabāšana un popularizēšana. Tas viss ir pateicoties īpašai kultūrai, vēsturiskiem notikumiem vai vides nozīmei. Mēs pastāstām, kādus dārgumus var atrast Igaunijā.

Pasaules kultūras mantojuma saraksts

Pasaules mantojuma objekts ir piemineklis, vieta vai objekts, kas unikālā veidā stāsta par zemes un cilvēces vēsturi. Tie ir arhitektūras vai kultūras pieminekļi, dabas objekti ar izcilu pasaules nozīmi. Igaunijā ir divi Pasaules mantojuma objekti: Vecpilsēta un Strūves ģeodēziskā loka punkts.

Tallinas vecpilsēta

Tallinas pilsēta radusies tālajā 13. gadsimtā, kad krusta karā devušies Teitoņu ordeņa bruņinieki šeit uzcēla nocietinātu pili. Tā strauji attīstījās un kļuva par nozīmīgu Hanzas Savienības pilsētu, kuras bagātību lepni demonstrēja tās sabiedrisko ēku - baznīcu un tirgotāju namu - krāšņums. Tās, neskatoties uz gadsimtu gaitā piedzīvotajiem uguns un karu postījumiem, ir apbrīnojami labi saglabājušās. 

Tallina no 2022. gada ir UNESCO mūzikas pilsēta

Tallinai, sākot ar 2022. gadu, ir piešķirts UNESCO mūzikas pilsētas nosaukums un tā ir viena no 49 jaunajām pilsētām, kas ir iekļautas UNESCO radošo pilsētu sarakstā. Pilsēta ir Igaunijas lielākais mūzikas kultūras centrs, kurā notiek dziesmu un deju svētki, kā arī nozīmīgi starptautiski festivāli un koncerti.

Ik pēc pieciem gadiem Tallinas Dziesmu svētku laukumā notiekošie Igaunijas Dziesmu un deju svētki (Laulupidu), kas sākās 1869. gadā, ir viens no pilsētas bagātīgās mūzikas vēstures piemēriem. Vairāk nekā simts gadus vēlāk 1988. gadā Tallinas Dziesmu svētku laukumā sākās masu vakara dziedāšanas demonstrācijas, ko daži uzskata par tā sauktās dziedošās revolūcijas sākumu, kas lielā mērā palīdzēja panākt Igaunijas un tās divu Baltijas kaimiņvalstu neatkarību. Kaimiņi no bijušās Padomju Savienības. Tallinas mūzikas nedēļa ir vēl viens muzikāls notikums, kas iesakņojies Igaunijas galvaspilsētā.

Baltijas ceļš

Baltijas ceļš bija miermīlīga politiska demonstrācija, kad aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās 600 km garā ķēdē cauri Baltijas valstīm, apliecinot vienotību centienos pēc brīvības. 1989. gada 23. augustā pulksten 19:00 aptuveni 2 miljoni igauņu, latviešu un lietuviešu, sadevušies rokās, stāvēja cilvēku ķēdē, kas stiepās no Tallinas līdz Viļņai, protestējot pret okupāciju un par Baltijas republiku neatkarības atjaunošanu. Cilvēku ķēdes garums bija aptuveni 600 km. Akcija tika ieplānota, lai sakristu ar Molotova-Ribentropa pakta un tā slepenā protokola parakstīšanas 50. gadadienu. Baltijas ceļš ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Lilli ciemā Igaunijas dienvidos ir uzstādīts piemineklis Baltijas ceļam. 

Haabjas - Igaunijas tradicionālā garā, izgrebtā laiva

Igaunijas slavenajā piektajā sezonā zemākajās vietās paaugstinoties ūdens līmenim veidojas plūdi. Šajā periodā padarot laivas par ļoti noderīgu pārvietošanās līdzekli Somā reģionā. Lai to risinātu, cilvēki tradicionāli lietoja haabjas. Patiesībā veida laivas joprojām tiek regulāri izmantotas ikgadējo plūdu laikā.

Kamēr kanoe laivas tiek izmantotas visā pasaulē tūkstošiem gadu, Somā stila izgrebtās kanoe laivas ir daļa no Igaunijas pamatiedzīvotāju kultūras un somugru kultūras kopumā, pateicoties tās īpašajai tradicionālajai konstrukcijai. Tā kā Somā reģiona plūdi ir tik nemainīgi, šīs izgatavošanas metodes nekad netika izmainītas. No 2021. gada decembra Somā izgrebtā garā laiva ir oficiāli iekļauta UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Setu dziedāšanas tradīcija

Setu leelos aizved gadsimtiem tālā pagātnē, kur valda senatnīgums un lauku dzīvesveids. Seti dziedāšanu uzskata par dabisku un ikdienišķu tradīciju, veidu, kā paust domas, emocijas, uzkrāt atmiņas un nodot tās nākamajām paaudzēm. Dziedāšanas tradīciju Setomā dzīvu uztur gan vecākās, gan jaunākās paaudzes ļaudis. Vēstures gaitā vispazīstamākās vietējās dziesminieces spēja atminēties līdz pat 20 000 vārsmu, nopelnot "Setu Dziesmu mātes" godu.

Kihnu salas iedzīvotāju tradicionālais dzīvesveids

Kihnu salā, kas atrodas Igaunijas rietumu piekrastē un kurā dzīvo aptuveni 700 iedzīvotāju, valda kopienas dzīvesveids, senas kultūras paražas, vietējā kihnu valoda un dziesmas. Dejošana un mūzikas instrumentu spēlēšana ir salas iedzīvotāju ikdienas sastāvdaļa. Jau gadiem ilgi kihnu vīrieši lielāko daļu laika pavada jūrā, bet sievietes ir kļuvušas par kultūras mantojuma glabātājām un nesējām.

Kihnu vēsturiskā kultūra - tērpi, valoda, mūzika un amatniecība - ir iekļauta UNESCO Cilvēces mutvārdu un garīgā mantojuma meistardarbu sarakstā. Jūs varat apmeklēt Kihnu īpašos gadījumos, piemēram, Jāņu dienā, Sv.Katrīnas dienā 25. novembrī un Ziemassvētkos, lai iepazītos ar senajām tradīcijām. Arī tādi pasākumi kā reņģu migrācija maijā, Mājas kafejnīcas dienas jūnijā vai Deju dienas augustā ir piedzīvojumu un aizrautības pilni.

Veromā melnā pirts

Melnās pirts tradīcijas ir nozīmīga Igaunijas dienvidos dzīvojošās Veromā kopienas ikdienas dzīves daļa. To veido bagātīgs tradīciju kopums, kurā ietilpst pati pirtī iešana, prasme sagatavot pirtsslotas, kā arī pirts būvniecība, atjaunošana un gaļas kūpināšana pirtī. Pirts ēku vai telpu apkurina akmeņiem nokrauta krāsns, pirtī ir pacelts sols, uz kura sēdēt vai atlaisties. Tai nav skursteņa, degošās koksnes dūmi nonāk telpā. Melnās pirts tradīcijas pamatā ir ģimeņu paraža, ko, lai atslābinātu ķermeni un prātu, parasti piekopj sestdienās, kā arī pirms lieliem svētkiem vai ģimenes godiem.

Igaunijas rietumu arhipelāgs

Jau 1990. gadā UNESCO Igaunijas rietumu salas izvēlējās par savas programmas „Cilvēks un biosfēra" tēmu. Unikālās, neskartās un daudzveidīgās dabas saglabāšanu ir veicinājušas šejienes cilvēku zināšanas un iemaņas simtiem gadu dzīvot saskaņā ar dabu.

Šeit Jūs atradīsiet lieliskus piedzīvojumiem gan jūrā, gan arī uz zemes. Arī kosmoss ir skāris šīs (īpašās) salas. Kerdlas meteorītu krāteris, kas radās pirms 455 miljoniem gadu Hījumā, un kura diametrs ir 4 km, arī mūsdienās mums atgādina par sevi ar veselīgu artēzisko ūdeni. Daudz jaunāks un mazāks ir Kāli krāteris Sāremā. Šeit ir Sārtes ģeoparka sirds, kas apmierina pat visprasīgāko interesi par iežiem.

Pateicoties (Rietumigaunijas) salu tradicionālajai, vietējai un bioloģiskajai pārtikai, ir radušies pārtikas festivāli, kas ir slaveni ar savu plašo izvēli un vērtīgajām garšām. Burvīga ir salu māksla un īpašie rokdarbi, kuru radīšanu ir iedvesmojusi šejienes vide, kā arī kuri paliek atmiņā uz ilgu laiku.

Strūves ģeodēziskā loka punkts

2005. gada 15. jūlijā UNESCO pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauts Tartu Universitātes astronomijas zinātnieka F.G.V.Strūves (F. G.W. Struve) ģeodēziskais loks, kas tika izveidots, lai mērītu Zemes formu un izmērus laika posmā no 1816. līdz 1855. gadam. Tas ir 2820 km garš meridiāna nogrieznis, kas stiepjas no Norvēģijas ziemeļiem līdz pat Melnajai jūrai. No sākotnējiem mērījumu punktiem ir zināms, ka ir saglabājušies 34 punkti, no kuriem trīs atrodas Igaunijā. Strūves meridiānas loka UNESCO pasaules mantojuma objekts Tartus ir Tartu observatorijas ēka. Piemiņas plāksne, kas norāda loka atrašanās vietu, atrodas ārpus ēkas, blakus observatorijas ēkai.

UNESCO radošās pilsēts

2015. gada beigās Tartu tika pieņemta UNESCO radošo pilsētu tīklā un saņēma starptautiskās literatūras pilsētas nosaukumu. 2004. gadā izveidotais radošo pilsētu tīkls aptver arī citas jomas: kino pilsētas, gastronomijas pilsētas, mūzikas pilsētas utt. - kopā septiņas kategorijas. Kā trīs galvenās iniciatīvas idejas Tartu piedāvāja pilsētas telpas literāros projektus (kā pilotprojetu autobusu dzeju Tartu autobusos), studentu tulkošanas sadarbību ar partnerpilsētām ar mērķi iepazīstināt autorus, un piepilsētu nomales teritorijas iepazīstinošu literāro ne-pilsētas projektu, kuru mērķgrupa galvenokārt ir tekstu sastādītāji un netradicionālu pieredzi meklējoši vietējie iedzīvotāji un tūristi. Izpētiet Tartu literāro karti (igauņu un angļu valodā).

Viljandi pilsēta sarakstam tika pievienota arī 2019. gadā kā Amatniecības un tautas mākslas pilsēta. Vadošo lomu šajā amatā ir uzņēmusies Tartu Viljandi Universitāte, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējībai un jauniešu iesaistei. Tāpat Viljandi tagad darbojas kā centrs profesionāliem radītājiem, pētniekiem un uzņēmējiem, kas strādā ar tautas kultūru.

Igaunijas Dziesmu un deju svētki

Dziesmu un deju svētku tradīcija nav sena, nedz novecojusi. Tajā apvienojas gadsimtu gaitā pārbaudītās vērtības un jaunās tradīcijas izpausmes. Šādu meistardarbu pasaulē nav saglabājies daudz, jo tos uztur un attīsta cilvēki. Nebūtu cilvēku entuziasma Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nodarboties ar visdažādākajiem amatiermākslas veidiem, nebūtu arī Dziesmu un deju svētku tradīcijas. Svētku ekļaušanu UNESCO Dziesmu un deju svētku tradīciju sarakstā ir trīs valstu - Igaunijas, Latvijas, Lietuvas kopīgs pieteikums.

Igaunijas Dziesmu un Deju svētki notiek ik piecus gadus un iesaista tūkstošiem krāsu pilnos tautastērpos tērpu koristu un dejotāju. Šī dzīvespriecīgā āra pasākuma saknes meklējamas jau 1869. gadā, kad dzima Igaunijas nacionālā kustība. Pirmie svētki norisinājās Tartu (1869. g.), bet augošā interese un popularitāte drīz nozīmēja, ka svētkiem nepieciešama pašiem sava vieta. Kopš 1928. gada līdz pat šim brīdim mīlēto svētku mājas ir Tallinas Dziesmu svētku estrāde, kas atrodas ainaviskas priežu audzes vidū Tallinas nomalē. Deju svētki ir nesenāka tradīcija, kas aizsākusies 1934. gadā, bet mūsdienu skatītājiem tās abas ir nedalāmas.