Vai zini, ka Igaunijā ir bijis vairāk nekā 3000 vējdzirnavu un vairāk nekā 800 ūdens dzirnavu? Vai arī, ka 19. gadsimtā lielākā daļa kartupeļu un graudaugu ražas Igaunijā tika izmantota degvīna, ne ēdiena gatavošanai? Ka Peltsamā jau 18. gadsimtā ražoja porcelānu un Repinā gandrīz 300 gadus no vietas ir ražots papīrs?
Rūpniecība ir būtiska ikvienas valsts, tautas un kultūras daļa. Lai gan Igauniju pagātnē lielā mērā uzturēja lauksaimniecība, arī mums ir krāšņa rūpniecības vēsture. Igaunijā ir bijis simtiem dzirnavu, pienotavu, degvīna un linu fabriku, papīra rūpnīcu, elektrostaciju. Šeit ir bijušas Eiropas lielākās mašīnbūves un kuģu būves rūpnīcas, arī kokvilnas manufaktūras. Rūpniecība ir ietekmējusi cilvēku dzīvi un ikdienu vairāk, nekā šobrīd varam nojaust – ap rūpniecību būvēja strādnieku apmetnes ar mājokļiem un veikaliem, arī (dzelz)ceļa tīklu. Tūkstošiem dzīvju koncentrējās tur, kur bija rūpniecība.
Dienvidigaunijas rūpnieciskie orientieri
Agrākās degvīna dedzinātavas, dzirnavas, fabrikas un elektrostacijas ir būtiski Dienvidigaunijas orientieri, kas ir guvuši jaunu dzīvi, stāstot aizraujošus stāstus un piedāvājot spilgtas emocijas un aktivitātes.
Dienvidigaunijas galvaspilsētā Tartu atrodas vecs rūpnīcas komplekss, kurā padomju laikā izgatavoja saldēšanas ierīces, nestrādājošus lietussargus un rāvējslēdzējus, kā arī slepenas detaļas kara rūpniecībai. Šobrīd Tartu radošā pilsētiņa Aparātu rūpnīca (Aparaaditehas) apvieno radošus uzņēmējus. Šeit ir mākslinieku studijas, dizaineru ateljē, dažādās kafejnīcās piedāvā garšīgus gan Igaunijas, gan citu valstu ēdienus. Aparātu rūpnīcas bohēmiskais kvartāls nodrošina lielisku izklaidi ikviena vecuma apmeklētājam.
Šajā pilsētiņā esošajā Drukas un papīra muzejā var divos stāvos izpētīt papīra izgatavošanu, papīra skulptūras, vēsturiskas iespiedpreses, koka un svina burtu tipus. Ja vēlies, vari piedalīties darbistabās un iegādāties savdabīgas preces, kas ir izgatavotas tikai Drukas un papīra muzejā.
Elvas pilsēta Tartu apriņķī ir izveidojusies pateicoties dzelzceļam. Šodien slavenais Elvas ekskursiju centrs atrodas vēsturiskajā dzelzceļa ēkā. No ekskursiju centra sākas veselības un ekskursiju takas, dažādas mākslas un vēstures izstādes stāsta atpūtas reģiona stāstu.
Jegevamā esošā Sīmusti māla rūpniecība sākās laimīgas nejaušības dēļ, kas pirms apmēram 150 gadiem Krievijas cars brauca cauri Jegevas apriņķim un vietējam progresīvam zemniekam deva ideju sākt ražot lietišķo keramiku. Sīmusti māla darbnīcā nepārtraukti strādā jau trešā paaudze, kas turpina 1886. gadā izveidojušās ražošanas paražas un detalizēti iepazīstina ar kvalitatīvas lietišķās keramikas izgatavošanas procesu. Uz vietas pārdod māla traukus plašā klāstā.
Vīlande bija viena no pirmajām pilsētām Igaunijā, kurā izveidoja ūdensvadu tīklu un kanalizāciju. Jau 1911. gadā tika uzbūvēts 30 m augsts sarkanu ķieģeļu ūdenstornis, kā uzdevums bija pilsētas apgāde ar ūdeni. Līdz mūsdienām ir saglabājies Vīlandes vecais ūdenstornis ar maziem logiem un astoņstūrainu koka augšdaļu, torņa trijos stāvos ir pastāvīga ekspozīcija par pilsētas vēsturi, ir arī vairākas ceļojošās izstādes. Ūdenstornis ir būtiska Vīlandes kā torņu pilsētas silueta daļa. No torņa paveras lielisks skats uz Vīlandes ezeru un vecpilsētu. Atvērts vasaras periodā, ziemā tikai ar iepriekšēju pasūtījumu.
Veru apriņķa Lasvas ūdenstorņa galerija ir vecs kolhozu laika cūku fermas tornis, kuru arhitektu-mākslinieku augstā lidojuma idejas un sabiedrības aktivitāte ir padarījusi par atraktīvu un godalgotu objektu, kurā klavieru kāpnes rada mūziku un apmeklētāji rūsējošajā ūdens mucā bauda foto un mākslas izstādes. Atvērts vasaras periodā, ziemā tikai ar iepriekšēju pasūtījumu.
Valgas apriņķī ūdensdzirnavas strādā nemitīgi jau 140 gadu. Hellenurmes dzirnavu muzejā redzēsi, kā ar ūdens spēku maļ graudus, taisa "debesmannā" un miltus, kā arī kopā ar trešās paaudzes dzirnavu saimnieci cep garšīgu rudzu maizi. Dzirnavu apmeklējums ar iepriekšēju pieteikšanos.
Pelvas apriņķī, Repinā atrodas Eiropā unikālākā industriālās arhitektūras pērle Repinas papīrfabrika, kā vēsture iesniedzas 1728. gadā. Pētera I galminieks grāfs Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde pie Vehandu upes uzbūvēja ķieģeļu fabriku, kā arī kokzāģētavu, miltu un papīra dzirnavas, kas kā spēka avotu izmantoja ūdeni. Repinas papīrfabrika, kas uzsāka darbu 1734. gadā, ir Igaunijā vecākais līdz šim strādājošais rūpniecības uzņēmums, kurā līdz šai dienai tiek ražots papīrs. Fabrikas apmeklējums ar iepriekšēju pieteikšanos.
Iepriekš minētie ieteikumi, protams, ir tikai neliels ieskats Dienvidigaunijas industriālajā mantojumā. Lasiet tuvāk: industrialheritage.travel.
