Dienvidigaunijas kultūra, kas nemīt vien muzejā aiz stikla

Iepazīsti un sajūti Dienvidigauniju tādu, kādu to redz vietējie. Atklāj, kā kultūra turpina dzīvot cilvēku ikdienā, garšās un ieradumos.

Visit South Estonia

Dienvidigaunijas kultūras mantojuma saknes ir meklējamas paražās un cilvēkos

Maršruts “Atpakaļ pie saknēm” ļauj iepazīt četrus atšķirīgus reģionus, kuros tradīcijas nemājo vien muzeju sienās, bet gan ir ikdienas dzīves sastāvdaļa.

Seti ar savām dziesmām un sudraba rotām, verieši jeb võrokõsõ ar savu dūmu pirti un rokdarbiem, Peipusa vecticībnieki ar savu klusumu un rituāliem un Tartu ar savu akadēmisko un radošo pilsētas kultūru piedāvā daudzpusīgu ceļojumu, kas palīdzēs izprast Dienvidigaunijas identitāti.

Ceļojums ved cauri ciematiem, mežiem un pilsētām. Tas ir ideāli piemērots tiem, kam patīk nesteidzīgs temps, tikšanās ar autentiskiem cilvēkiem un kultūras slāņu izzināšana. Ceļojumu var sākt no sev piemērotākā punkta, pielāgojot to savām interesēm.

Kas sagaida ceļojumā?

Ceļojuma pērles: Ceļojuma laikā tu varēsi iepazīt Setu apriņķa dziedāšanas tradīcijas un mazos lūgšanu namiņus jeb tsässonas, Veru apriņķa dūmu pirtis un vietējo amatnieku darinājumus. Peipusa ezera krastā tevi gaida vecticībnieku ciemati, kas izstiepušies gar ielas malām, ar to rituāliem un samovariem, bet ceļojuma noslēgumā – Tartu, Dienvidigaunijas kultūras galvaspilsēta ar tās muzejiem, universitāti un radošo pilsētvidi.
Ceļojuma ilgums: Ieteicama 1 diena Setu un Veru apriņķī, 1 diena pie Peipusa ezera un 1 diena Tartu.
Apmeklējuma laiks: Visu gadu, bet dažās vietās nepieciešama iepriekšēja rezervācija, īpaši ziemas sezonā.
Kā nokļūt: Savu ceļojumu vēlams iepriekš saplānot. Pa Dienvidigauniju visērtāk pārvietoties ar automašīnu, jo sabiedriskais transports uz mazākajiem ciematiem var kursēt samērā reti.

Attēla autors: Priidu Saart

Attēla autors: Hans Markus Antson

Seti un verieši – kultūras nesēji no paaudzes paaudzē

Seti ir neliela, taču ļoti vitāla kopiena, kuras tradīcijas joprojām ir dzīvas. Ciematu pagalmos skan UNESCO sarakstā iekļautās melodijas jeb leelo, un daudzslāņainie tautas tērpi uzskatāmi parāda, cik dziļi tradīcijas ir iesakņojušās šajā kopienā.

Lieliska vieta pirmajai pieturai ir Verskas setu lauku sētas muzejs, kas paver durvis uz seno setu dzīvesveidu. Eksponāti, kas iepazīstina ar vēsturiskajām lauku sētām, darbarīkiem un dzīvesveidu, palīdz izprast, kā reģions attīstījies gadsimtu gaitā. Tas ir mierīgs ievads, kas sagatavo tam, ko vēlāk piedzīvosi Setu apriņķī. Blakus muzejam atrodas "Seto Tsäimaja", kas piedāvā iespēju nobaudīt setu ēdienus.

Viens no labākajiem veidiem, kā iepazīt setu kultūru, ir iegriežoties Obiņitsas muzejā, kur apmeklētāji tiek sagaidīti ar programmu “Rõivile!” jeb “Ģērbjamies!”. Šī ir iespēja iepazīt tautas tērpu nozīmi, nevis aplūkojot tos vitrīnā, bet gan tos pielaikojot. Ģērbšanās laikā tu uzzināsi, kāda ir katra apģērba loma setu dzīvē, no kurienes radušies raksti un kāpēc tik svarīgas ir tieši sudraba rotaslietas. Tas ir personīgs un rotaļīgs ieskats pasaulē, kurā apģērbs ir daļa no identitātes, nevis tikai dekorācija.

Obiņitsas apkārtnē ir vērts apmeklēt arī tsässonas jeb mazītiņos lūgšanas namiņus. Šīs ciematu baznīciņas palīdz izprast setu ticību un garīgo mantojumu.

Tālāk ceļš ved uz Veru apriņķi

Te dzīve rit mierīgi un veriešu jeb võrokõstõ mantojums ir jūtams valodā, amatniecībā un pirts tradīcijās.

Veru apriņķis nav iedomājams bez dūmu pirts, kas ir iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Šeit pirts ir rituāls, nevis vienkārši mazgāšanās – aptumšotā telpa, dūmu smarža un lēnais ritējums sniedz pieredzi, kas iedarbojas gan uz ķermeni, gan uz garu.

Noteikti ir vērts iegriezties arī Karilatsi brīvdabas muzejā, kas atrodas uz senā pasta ceļa un sniedz labu ieskatu Dienvidigaunijas lauku arhitektūrā un kultūras telpā.

Dienvidigaunijā folklora neaprobežojas tikai ar runām, tā kļūst par reālu un dziļu piedzīvojumu.

Attēla autors: Silver Gutman

Peipusa vecticībnieki – ciemati ezera krastā

Ceļojums turpinās gar Peipusa ezera piekrasti, kuru kopš 17. gadsimta apdzīvo vecticībnieki, kas joprojām rūpīgi glabā savas tradīcijas. Ieliņas, kas vijas paralēli ezera krastam, sakopti dārzi un sīpolu lauki veido ainavu, kas kļuvusi par šī reģiona raksturīgu iezīmi. Vietējās kopienas ir saglabājušas savus dievnamus, rituālus, amatu prasmes un atturīgo dzīvesveidu, kas Peipusa kultūras videi piešķir savdabīgu raksturu, kāds nav sastopams citur Igaunijā.

Ceļš savienojas ar slaveno Sīpolu ceļu – no Kolkjas caur Kasepē un Varnju. Šeit ir labi saredzama vietējo ciematu tipiskā arhitektūra: mājas un dārzi veido taisnu, paralēli ezeram izvietotu līniju, kas stiepjas 8 kilometru garumā.

Lieliska vieta, kur sākt dienu, ir Kolkjas vecticībnieku muzejs, kas iepazīstina ar kopienas dzīvesveidu, reliģiskajām tradīcijām un ikonu mākslu. Dievnamu iekārtojums, senie priekšmeti un stāsti par ikdienas dzīvi rada priekšstatu par to, kā kultūra ir izdzīvojusi cauri gadsimtiem.

Peipsi piekrastes pieredze nav iedomājama bez patvāra tējas. Lēnā tējas vārīšana un kopīgā dzēriena baudīšana ir daļa no vecticībnieku viesmīlības un sniedz apjausmu par to, kāpēc vietējā dzīve šķiet tik atturīga un pārlaicīga.

Attēla autors: Rivo Veber

Šeit nav nekā, kas liktu steigties. Ezera miers, kūpinātu zivju smarža un pieklusinātā lūgšanu namu rosība veido vietu, kur dzīve rit savā ritmā.

Tiem, kam ir vēlme kaut ko uzmeistarot, ir piemērots Peipsi apriņķa apmeklētāju centra apciemojums, kur var apskatīt amatnieku darinājumus, iepazīties ar vietējiem ēdieniem un piedalīties dažādās darbnīcās. Centrs palīdzēs izprast reģiona kultūras daudzveidību un to, ka tradīcijas te joprojām ir dabiska ikdienas dzīves sastāvdaļa.

Atpakaļceļā ir vērts izmest nelielu līkumu un iegriezties Alatskivi pilī, kas papildinās dienas piedzīvojumu gammu ar pilnīgi citādu vēstures slāni. Pils baltais siluets, parka alejas un izstādes piedāvā ieskatu citā - baltvācu kultūrā.

Attēla autors: Hans Markus Antson

Tartu – akadēmiska un radoša kultūras galvaspilsēta

Tartu ietekme uz Baltijas kultūru un izglītību ir bijusi jūtama gadsimtiem ilgi. Tartu ir pietiekami maza, lai to varētu viegli aptvert, taču pietiekami daudzveidīga, lai katrā tās rajonā ieraudzītu ko jaunu – vēsturiskas ēkas, zaļi parki, radošie centri un mierīga pilsētas rosība.

Pilsētas centrā ir vērts piestāt Rātslaukumā, kas ir viena no pilsētas pazīstamākajām vietām. Kafejnīcas, mazie veikaliņi un ieliņas, kas ieskauj Rātslaukumu, aicina uz mirkli apstāties un izbaudīt Tartu atmosfēru.

Tālāk dodies uz Tartu Universitātes galveno ēku un Domkalna parku. Universitātes vēsture un arhitektūra liecina par pilsētas akadēmisko pagātni, savukārt Domkalna zaļā vide piedāvā vietu mierīgām pastaigām un pilsētas panorāmas vērošanai.

Tartu daudzslāņaino būtību lieliski ilustrē Karlovas un Supilinnas koka apbūves kvartāli. Koka nami, pagalmi, galerijas un ielas kafejnīcas piešķir pilsētai citādu, mājīgāku noskaņu un uzskatāmi atspoguļo Tartu radošo ikdienas dzīvi.

Lai labāk izprastu mūsdienu kultūras dzīvi, ir vērts apmeklēt Aparātu rūpnīcu – kādreizējo ražošanas kompleksu, kur šobrīd darbojas veikaliņi, studijas, kafejnīcas un izstāžu telpas. Tā ir viena no Tartu centrālajām tikšanās vietām, kur var tieši sajust vietējās dzīves daudzveidīgo elpu.

Arku tilts un Tartu pilsētas Rātslaukums

Attēla autors: Riina Varol

Tartu šarms slēpjas ne tik daudz notikumos, cik detaļās

Pilsētas un Igaunijas iepazīšana nav iedomājama bez Igaunijas Nacionālā muzeja apmeklējuma, kas sniedz uzskatāmu pārskatu par reģiona un visas Igaunijas kultūras vēsturi. Muzeja ekspozīcijas ļauj ieraudzīt iepriekšējās dienās pieredzēto plašākā kontekstā un sniedz saturīgu ieskatu mūsu mantojuma daudzveidībā. No muzeja var ērti nokļūt Tartu pilsētas centrā.

Dienas noslēgumā var doties pastaigā gar Emajegi upi, kur atklājas pilsētas mierīgā būtība. Gājēju celiņi, kas vijas gar upes krastu, piedāvā iespēju nesteidzīgi noslēgt dienu un pēdējo reizi pirms došanās prom apskatīt pilsētu vai nopeldēties.

Pārvietojoties pa Tartu, kļūst skaidrs, ka tās gars ir pagalmu kafejnīcās, koka namos, upes ainavā un klusajās ieliņās. Tieši šie mazie elementi veido pilsētu, kurā gribas atgriezties vēl un vēl.