Īss ievads igauņu kultūrā

Pat ja esi atbraucis tikai uz dažām dienām, izbaudi piecus pilārus, uz kuriem balstās igauņu kultūra: mūzika, pirts, daba, ēdiens un inovācija. Šo piecu elementu sajaukums padara igauņu kultūru igaunisku. Tajā modernais sajaucas ar viduslaikiem, rokām darinātais ar augstām tehnoloģijām, Baltija ar Skandināviju. 

Mūzika - tautas sirdspuksti

Pirmie dziesmu svētki, kuri norisinājās Tartu 19. gs. lika pamatu igauņu nacionālajai identitātei. 80. tie gadi pazīstami kā Dziesmotās revolūcijas laiks, kad pūlis mēdza pulcēties Tallinas Dziesmu svētku estrādē un pieprasīt Neatkarības atjaunošanu. Bez mūzikas, igauņu kultūra nebūtu iespējama. 

Igauņiem ir viens no pasaulē lielākajiem tautasdziesmu krājumiem. Šīs dziesmas ļauj novērtēt igauņu valodas poētisko skaistumu, un bieži vien tās pavada arī dejas. Dziesmu un deju svētki, kas ir arī UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, notiek reizi piecos gados. Tajos piedalās 100 000 dalībnieku un skatītāju. Ja neesi svētkos bijis pats, par tiem vari uzzināt Dziesmu un deju svētku muzejā Tartu. Taapēc Tartu 2024. gadā, pateicoties Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam, paredzēti savi dziesmu un deju svētki – pievienojies šim un citiem kultūras pasākumiem!

Kihnu salas senās precību dziesmas un setu lēlo, kas iekļautas UNESCO nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, sevī iekodējušas kultūras kodu, kurš nodots no paaudzes paaudzē. Šo kultūras pieredzi visvērtīgāk ir iegūt apmeklējot kādu no daudzajiem Setomā un Kihnu kultūras festivāliem. 

Neatsverama igauņu identitātes daļa ir arī nacionālais eposs „Kalevipoegs“, kurš 2018. gadā izdots arī latviešu valodā, taču visvienkāršāko un īsāko pārskatu par šo mītisko varoni var iegūt apmeklējot Kalevipoega muzeju. Tajā īsi izklāstīta leģenda kā rakstiski, tā mākslā un spēlēs, iezīmētas eposa norises vietas Igaunijā, un dota iespēja pašam kļūt par varoni. 

Pirts – vieta, kur pagātne satiekas ar nākotni

Igaunijas pirts tradīcija rakstiskos avotos atrodama jau kopš 13. gs. Pirts ir bijusi vieta, kura attīrīties un dziedināties. Tā bija vieta, kurā noritēja pilns cilvēka dzīves cikls, no piedzimšanas brīža līdz nāvei. Pirtī tika veikti rituāli skaistumam un veselībai, lai nestu veiksmi, kā sev, tā visai ģimenei. 

Lai arī mūsdienās bērni dzimst slimnīcās, pirts dziednieciskais spēks nav noliedzams joprojām. Tur arī šodien tiek veikti rituāli, stiprinātas ģimenes un draudzības saiknes. Pirts dod iespēju relaksēties un atjaunot spēkus. Igauņu kultūrā pirtij ir tik svarīga vieta, ka šai zemē ar nieka 1,3 miljoniem iedzīvotāju, ir uzskaitītas 100 000 pirtis. 

Melnās jeb dūmu pirts tradīcija ir Igaunijas lepnums, jo ierakstīta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Tev ir iespēja piedzīvot autentisku pieredzi melnajā pirtī apmeklējot Mooska saimniecību. Tā ir pieredze, kura paliks atmiņā uz mūžu, gluži kā iegremdēšanās ledainajā āliņģī pēc karstās lāvas! 

Daba – miera osta bez ikdienas steigas

Igauņiem patīk viņu personīgā telpa – un viņiem tās ir daudz – tā ir viena no vismazāk apdzīvotajām valstīm Eiropā. Te tu nekad neesi tālu no dabas, pat ja atrodies Tallinas centrā. Igauņi parasti ir klusi un mierīgi, un to ir tik viegli saprast, kad beidzot nonāc meža klusumā. Arī Arvo Pertu, visvairāk atskaņoto igauņu komponistu, ir iedvesmojusi Igaunijas daba. 

Ja tavas brīvdienas Igaunijā būs gana garas, noteikti dzirdēsi, ka „nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs“. Lietus, sniegs un ledus neattur igauņus no viņu iecienītākajiem hobijiem - pārgājieniem, laivošanas, sēņošanas, slidošanas, slēpošanas vai ziemas peldes. Dodies pārgājienā pa purvu vai nakšņo teltī, un saplūsti vienā elpā ar dabu.

Tāpat kā Igaunijas vēsture, tās kultūra ir sarežģīta

Pieci pilāri – mūzika, pirts, ēdiens, daba un inovācija – liks pamatu mīlestībai pret šo nāciju un tās cilvēkiem.