1899. gadā pēc Kavastu muižnieka W. Wulfa rīkojuma, lai tiktu atvieglota kustība pāri Emejegi upei, tika uzsākta satiksme ar plostu. 1983. gadā pārtrūka plosta pārvadāšanas ķēde, bet pats plosts aizpeldēja lejup pa straumi, kā arī tā spararats nogrima upes dibenā. 1999. gadā tika atjaunota gadsimtu vecā tradīcija, no upes dibena tika izcelts un atkal iedarbināts oriģinālais spararats. 
Plostam, kas ir unikāls visā Eiropā, darbojas vairāk nekā simts gadus vecs manuāli darbināms mehānisms, ar kura palīdzību plosta vadītājs pārvadā jūs uz otru krastu.

Bieži vien pasažieri paši vēlas griezt spararatu un doties izklaides izbraucienā. Plostu ir iecienījuši gan ceļotāji ar automašīnām, gan  pārgājienu dalībnieki, gan arī Dienvidigaunijas velosipēdisti.